Categories
Milda Lasmane

Ugunskura deja

Jāņa Ozoliņa mūzika

Deja 8 pāriem

Deja sacerēta 1949. gadā – tā ir pirmā sižetiskā deja ar oriģinālmūziku, kurā var izsekot sižeta attīstībai. Deja sākas un beidzas, dejotājiem imitējot izvietošanos apkārt ugunskuram. Dejas laikā tiek atainota gan malkas vākšana, gan tās samešana ugunskurā, gan lēkšana pāri ugunskuram, gan liesmiņu uzdzirksteļošana. Sprigana deja jauniešiem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

II Deju svētki (1950); Padomju Latvijas skolu jaunatnes II dziesmu un deju svētki (1967); Tautas deju ansambļu koncerts (1973); Zonālie Deju svētki Limbažos (1978); Padomju Latvijas skolu jaunatnes IV dziesmu un deju svētki (1979); Padomju Latvijas skolu jaunatnes V dziesmu un deju svētki (1984); X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2010).  

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Dejas vecmāmuļa. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1992;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • 1955.g. Padomju Latvijas III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954;
  • Pad. Latv. Dziesmu diena 1949. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949.

Dejas apraksts

Categories
Milda Lasmane

Cimdu pāris

Jāņa Vītoliņa mūzika

Deja 8 pāriem

Deja sacerēta 1949. gadā, autores ideja atklājas dejas kompozīcijas ievadā un finālā, izmantojot tautasdziesmu “Tautiešam(i) apsolīju raibus cimdus vakarā”. Dejas vidusdaļā meitas dejo ar puišiem, tos ķircinot ar cimdiem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

II Deju svētki 1950; Zonālie Deju svētki Ogrē (1978); VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).  

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Dejas vecmāmuļa. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs,1992
  • Dejas. Padomju Latvijas dziesmu diena 1948. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949.

Dejas apraksts

Categories
Jēkabs Ķīburs

Muškadrilis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Deja pierakstīta 1955. gadā. Radusies, gatavojot uzvedumu “Vakars Bārtas kolhozā ” Latviešu literatūras  un mākslas dekādei Maskavā, 1955. gadā. Dejas pirmavots – deja “Bārtas diždancis”, ir pazīstama vienīgi Bārtā. Veidojot dejas apdari, autors saglabājis raksturīgās dejas norises un priekšmetus dvieļus un meitu mutautiņus. Kustību kombinācijas veido pievilciena, sīkās polkas un gājiena soļi.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XIII Dziesmu un III Deju svētki (1955); Zonālie Deju svētki Kuldīgā (1972), Gulbenē, Tukumā, Aizkrauklē (1983); IX Deju svētki (1985); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • 1955.g. Pad. Latv. III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.

Dejas apraksts

Categories
Modris Gipmanis

Bārtas dancis

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 8 vai 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta ap 1970. gadu Tautas deju ansamblī “Rotaļa”. Jaunrades deju konkursā 1978. gadā “Bārtas dancis” ieguvis 2. vietu. Deju veidot rosinājusi Gunāra Ordelovska mūzika. Deja 3/4 taktsmērā. Kompozīcija veidota, izmantojot vienu kustību kombināciju – teciņus soli un soli ar palēcienu, to attīstot atbilstoši mūzikas raksturam un frāzējumam. Dejas vidusdaļā, mainoties mūzikas raksturam, organiski iekļaujas meitu un puišu solo gājieni. Puišu gājienu raksturo enerģiski ielēcieni, izklupieni. Plūstoša, liriska deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Tukumā, Aizkrauklē, Ventspilī (1983); IX Deju svētki (1985).  

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

Latviešu jaunrades dejas IX. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Krustimi dejama, krustimi lecama

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 8 pāriem

Deja pirmo reizi iestudēta 1992. gadā Latvijas PSR Valsts ansamblī “Daile”.

Ornamentāla deja, kur zīmējumi tiek veidoti no senču rakstiem, ko var interpretēt šādi: “Sāksim iet visi darba ceļus ar zināšanām un prieku, visi, vienmēr visi”.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XI Deju svētki (1993); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • XI Deju svētki. E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1993.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Kāsīt`s tup namiņā

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 8 pāriem

Deja radīta 2002. gadā kā pasūtījuma darbs XIII Deju svētku lieluzvedumam “Mana pasaule”, senioru grupai. Pirmo reizi iestudēta Limbažu kultūras nama senioru deju kolektīvā “Sagša”. Pirmo reizi izmantots rekvizīts “kāsis” – žuburots zars, vēlāk dzelzs āķis, uz kura virs pavarda karājās katls.  

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XIII Deju svētki (2003); XII Senioru deju svētki Saldū (2006);  Senioru Dziesmu un deju svētki Elejā (2007); XIV Deju svētki (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIII Deju svētki. Lieluzvedums “Mana pasaule”. Rīga: Valsts Tautas mākslas centrs, 2002;
  • XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Govju kazaks

Tautas mūzika Jāņa Grigaļa apdarē

Deja 8 pāriem un 1 meitai vai puisim

Pirmo reizi iestudēta 1995. gadā Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile”, sižetiska sacensību deja. Saimniece ritmā, kas domāts talcinieku aicināšanai mājās, sauc pusdienās talciniekus. Dejas lielākajā daļā rokas brīvas, dabiski gar sāniem. Kustības izpilda rotaļīgi, enerģiski. Katru soļu kombināciju saimniece pavada, ritmiski sitot ar koka āmurīti pa dēli, šo ritmu dejas laikā izpilda arī dejotāji. Meitenēm ieteicamais tērps ir brunči, blūze, priekšauts un lakats ap kaklu. Puišiem – krekls un bikses un, ja ir, salmenīca. Gan meitām, gan puišiem kājās pastalas. Saimniecei  – daudz bagātīgāks kostīms, atbilstoši saimnieces statusam.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerts “Deja kāpj debesīs”(2015).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

Latvijas Republikas IZM Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs, 1999.

Dejas apraksts

Categories
Arvīds Donass

Visi ciema suņi rēja

Tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē

Deja 8 pāriem

Pāru deja, kur darbība notiek pa apli. Pavadījumam izmantota tautasdziesma “Visi ciema suņi rēja”. Soļu kombināciju raksturs un dažādie satvērieni pārī nosacīti ataino dziesmas tekstu. Soļu kombinācijas veido divsoļu polkas solis, teciņus solis ar palēcienu, skrējiena solis, lēcieni, mainot kājas un sasitot plaukstas, griešanās ar virpuli. Dominē vaļējais vidukļa plecu aptvēriens, vaļējais satvēriens, slēgtais vidukļa plecu aptvēriens. 

Dejai pirmajā skatuviskās tautas dejas jaunrades deju konkursā 1958. gadā piešķirta veicināšanas prēmija.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

IV Deju svētki (1960); VI Deju svētki (1970); Tautas deju ansambļu koncerts (1973); Zonālie Deju svētki Ogrē (1978), Limbažos (1983), Jēkabpilī (1988); XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki (1998); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • 1970.g. Dziesmu svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1968;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams,1959

Dejas apraksts

Categories
Arvīds Donass

Mugurdancis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Dejas autors veidojis latviešu tautas pāru dejas “Mugurdancis” apdari 8 pāriem. Tā 20. gadsimta 30. gadu sākumā pierakstīta Alsungā, vēlāk plaši mācīta visā Latvijas teritorijā. Dejas apdarē respektēta tautas dejas uzbūve un pamatsoļi, saglabāts dejas raksturs un atpazīstamība. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Padomju Latvijas skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Gulbenē, Daugavpilī, Kuldīgā, Cēsīs (1972), Kuldīgā (1978); Tautas deju ansambļu svētki (1987); X Deju svētki (1990).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • 1955.g. Pad. Latv. III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Alsunģietis

Tautas mūzika Viļa Kokamegi apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa” 1994. gadā. Jaunrades deju konkursā 1995. gadā deja iegūst 1. vietu. Dejas impulss rasts etnogrāfiskās dejas pamatos un  tautasdziesmās. Dejas autore veidojusi izvērstu 8 pāru tautas dejas apdari, saglabājusi dejai raksturīgo divsoļu polku un slēgto aptvērienu. Ieviesusi skrējiena, gājiena soli, kāju piesitienus un vaļējo aptvērienu. Piemeklētais tautasdziesmas teksts palīdz atklāt partneru attiecības. Dejo Alsungas novada tērpos.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Kurzemes novada deju programmu skate-programma “Nāc uz danci Kurzemē!” (sadarbībā ar Ojāru Grasi, 1996); Kurzemes novada deju svētki Rojā “Nāc uz danci Kurzemē” (1997); XII Deju svētki (1998); XIV Deju svētki (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007;
  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts