Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds ir Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīva, kas radīta sadarbībā ar deju nozari. Zelta fonds ietver 55 nozīmīgākās dejas laika posmā no 1933. līdz 2008. gadam un tiek periodiski papildināts.
Latviešu skatuviskās dejas pirmsākumi ir datējami ar Jēkaba Stumbra iestudējumu „Maģais dancis” 1933. gadā. Kaut arī nevar izslēgt iepriekš pastāvējušus skatuviskās dejas piemērus, šis atskaites punkts izvēlēts, jo tieši no šī iestudējuma pirmo reizi pieejams dejas oriģinālpieraksts un zināms tā horeogrāfs. Savukārt deju svētku tradīcijas pirmsākumi rodami 1937. gadā, kad notika Pirmie vispārējie aizsargu vingrošanas un tautas deju svētki, tajos piedalījās 720 dejotāji.
Zelta fondā iekļautas horeogrāfu veidotas latviešu skatuviskās dejas – gan oriģinālhoreogrāfijas, gan latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares. Nozīmīgi ir tas, ka deju horeogrāfiskajā risinājumā saglabāti latviešu tautas dejai raksturīgi izteiksmes līdzekļi un paustas latviešu tradicionālajā kultūrā sakņotas vērtības. Ietverti arī konkrēta vēsturiskā laikmeta spilgti horeogrāfiski iestudējumi.
Zelta fonda deju saraksts ir ērti pārskatāms, vadoties pēc dejas autora. Šāda klasifikācija izveidota atbilstoši tam, kā dejas redz paši dejotāji, kas nereti uzskata sevi par piederīgiem konkrēta horeogrāfa skolai un paaudzei. Tas norāda, ka autoram raksturīgais rokraksts nosaka visa laikmeta stilistiku.
Rosinājums izveidot Dejas zelta fondu ir nozares – pašu dejotāju – iniciatīva, pausta kā vēlme nodrošināt vērtīgāko latviešu skatuvisko deju saglabāšanu un lietojumu. Protams, katrai paaudzei ir savs zelta fonds, bet šeit atrodamās 54 deja piedāvā ieskatu deju vēsturē kopumā, sekojot līdzi tam, kā paaudze nomaina paaudzi un līdzi laikam mainās arī deju stilistika un aktualizētie paņēmieni.
Skatuvisko deju zelta fonds ir zinošu un pieredzējušu dejas ekspertu divu gadu darba rezultāts – izpētē un diskusijās izsvērts deju saraksts, kas atspoguļo skatuviskās dejas vēsturi un attīstību. 2018. gadā tika veikta latviešu skatuviskās dejas nozares pārstāvju aptauja, kuras rezultātā tika apkopoti priekšlikumi par tām dejām, kuras varētu tikt iekļautas Zelta fondā. Gala lēmumu pieņēma nozares ekspertu darba grupa, kuras darbu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Lai deja tiktu ietverta Zelta fondā, tai jābūt iekļautai deju kolektīvu, vietējas, reģionālas vai valstiskas nozīmes pasākumu, kā arī Dziesmu un deju svētku repertuārā. Zelta fonda dejas ir zināmas plašākā sabiedrībā un katra no tām kopumā atspoguļo latviešu skatuviskās dejas attīstību.
Deju iekļaušana Zelta fondā ir atvērts process. Katru desmitgadi tiks izvērtētas jaunākās radītās dejas un izvēlētas tās, kuras sarakstu papildinās. Laika posms no 2008. līdz 2018. gadam tiks pārskatīts 2020. gada nogalē un arī turpmāk plānota izvērtēšana ik pēc desmit gadiem.
Latviešu skatuviskās dejas nozarē iesaistīto apņemšanās, kopīgi vienojoties, izveidot Zelta fondu, ir ļoti nozīmīga arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā. Latviešu skatuviskās tautas dejas kustība ir nozīmīgs Dziesmu un deju svētku tradīcijas elements (Dziesmu un deju svētku likums). Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003. gada 7. novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Savukārt 2016. gada 1. decembrī Latvijā, stājoties spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likumam.
Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolisms iekļauts Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Zelta fonda mērķis ir plašākā sabiedrībā veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas kanonu, nozarei Zelta fonds ir sava veida Dainu skapis.
Par jautājumiem, kas saistīti ar Latviešu skatuviskās dejas zelta fondu, lūdzu, sazināties ar Latvijas Nacionālā kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas eksperti Marutu Alpu pa e-pastu: maruta.alpa@lnkc.gov.lv.