Categories
Ilmārs Dreļs

Kūmas

 

Tautas mūzika Gunāra Igauņa apdarē

Deja 8 pāriem

Deja pirmo reizi iestudēta Rēzeknes pilsētas deju kopā “Dziga” 2002. gadā. Dejas idejas pamatā  pādes dīdīšanas rituāls. Dejā īpaši parādīts Latgales novada cilvēku azartiskais temperaments un savstarpējās attiecības. Tā veidota visu vecuma grupu deju kolektīviem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XV Deju svētki (2013); XV Kanādas latviešu dziesmu un deju svētki (2019).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Zeme rība, tautas jāja

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 8 pāriem

Deja iestudēta Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile” ap 1976.1978. gadu. 

Jaunrades deju konkursā 1982. gadā deja iegūst 1. vietu. 1980. gadā deja iestudēta Krievijā, Igora Moisejeva Valsts akadēmiskajā tautas deju ansamblī. 

Mūzikas un kustību mijiedarbība, kustības ar plašu auguma amplitūdu, tehniski sarežģītas oriģinālas deju kombinācijas, ar straujām kustību virziena maiņām. Deja ir stilistiski izturēta.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Limbažos (1978); XVIII Dziesmu svētki (1980). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas VIII. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1983;
  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Klipu klapu

Tautas mūzika Daiņa Zaķa apdarē

Deja 8 pāriem

Iestudēta Tautas deju ansamblī “Dancis” 1966. gadā, gatavojoties kolektīva 20 gadu jubilejai. Jaunrades deju konkursā 1967. gadā iegūst 1. vietu.

Dejā pirmo reizi tiek izmantota sinkopēta polka. Deja bagāta ar dažādām oriģinālām soļu kombinācijām. Tās raksturu paspilgtina kontrasti mūzikā. Mūzika veidota 2/4 un 3/4 taktsmērā.  Katra dejotāja izpildījumā izpaužas viņa individualitāte, veidojot spilgtu priekšnesumu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVI Dziesmu svētki (1973), Tautas deju ansambļu koncerts (1973); Zonālie Deju svētki Valmierā (1975); Tautas deju ansambļu svētki (1987); Zonālie Deju svētki Daugavpilī un Valmierā (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1970;
  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Ganu polka

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1969. gadā Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile”.

Dejai drastisks raksturs. Autors vēlējies dejā atspoguļot pavasara atmodu – gan dabā, gan jauniešu attiecībās. Tēlus spilgtākus padara ganiņu tērpi: meitām – plecu lakati, puišiem – vamži, naģenes un ganu stibas. Deja veidota kā ganiņu draiskošanās un sacensība. Pamatā ir oriģinālas soļu kombinācijas, atsperīgs polkas solis, satvērienos izmantotas stibas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Padomju Latvijas skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Valmierā (1988); Padomju Latvijas skolu jaunatnes VI dziesmu un deju svētki (1989); IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ( 2005); X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2010).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Padomju Latvijas skolu jaunatnes III Dziesmu un deju svētki. Rīga: Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1971,
  • Deju lielkoncerts “Ritums”. 7.–9. klašu grupas dejas. Rīga: Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs, 2004,
  • X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielkoncerta metodiskais materiāls Rīga: Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs, Veizāna deju skola, 2009.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Es mācēju danci vest

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 vai 16 pāriem

Iestudēta 1963./1964. gada sezonā Latvijas Valsts universitātes Tautas deju ansamblī “Dancis”. Dejas autora iecere bijusi izveidot  latviešu polonēzi. Ar majestātisko cēlumu un iznesību deja ir viena no populārākajām latviešu skatuves dejām, kas ieguvusi visu paaudžu deju kolektīvu mīlestību. Dejas pamatā ir teciņu polka.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Sofijā (1968);  VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Valmierā (1975), Liepājā, Jēkabpilī, Limbažos (1978), Tukumā (1983); Tautas deju ansambļa svētki (1987); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988);  Latgales novada Deju svētki Viļānos (1997); Kurzemes novada Deju svētki Rojā (1997); XII Deju svētki (1998); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008), XVI Deju svētki, dejas  fragments kolāžai “Es mācēju danci vest” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008;
  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1970.

Dejas apraksts

Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Rucavietis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē, radīta 1947. gadā

Deja 8, 12 vai 16 pāriem

Deja, tāpat kā “Gatves deja”, iekļauta Helēnas Tangijevas-Birznieces baletā “Laima”. Tā tiek dejota baleta finālā. Pazīstamo tautas deju  horeogrāfe interpretē brīvi, saglabājot raksturīgos tautas deju soļus, satvērienus un grupējumus. Deja veidota dinamiskā attīstībā. To uzsāk divi pāri, kuriem pakāpeniski pievienojas pārējie, kulmināciju sasniedzot pēdējos trīs gājienos, kad skatuvi piepilda visi dejotāji un pavadījumam pievienojas koris. No 1968. līdz 1997. gada iekļauta deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958 VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978), Gulbenē (1983), Jēkabpilī (1988).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Rucavietis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1969.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Šteins

Vāveru polka

Tautas mūzika Jura Madrēviča apdarē

Deja 8 pāriem 

Pirmo reizi iestudēta 1972. gadā Tautas deju ansamblī “Vektors”. Jaunrades deju konkursā 1973. gadā iegūst godalgotu vietu. Deja paredzēta galvenokārt iestudējumiem laukumos. Vienkāršais zīmējums un soļu kombinācijas ļauj to izpildīt lielākām dejotāju grupām. Pamatsoļus veido polka gan pa vienam, gan pāros, galvenokārt griežoties. Vienkāršais zīmējums un dejas straujais temps rada iespaidu, ka skatītāju priekšā ir vāvere ritenī. Dejai pikantumu piešķir dejas sākumā un beigās dejotāju kopīgi izsauktais dejas nosaukums un rada spilgtu dejas nobeigumu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Padomju Latvijas skolu jaunatnes V dziesmu un deju svētki (1984); X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētkiRīgai 800” (2001); XIV Deju svētki (2008); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1976.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Talkas dancis

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem un solopārim

Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” 1981. gadā. Jaunrades deju konkursā 1982. gadā ieguvusi 3. prēmiju. Dejošanas stāsts meklēts latviešu tautas sadzīves folkloras materiālā. Īpaši tautas dziesmās, piešķirot dejai etnogrāfisku nokrāsu seno darba veidu apspēlē, īpatnēji izceļot dejas un mūzikas ritmisko zīmējumu. Līdzās tradicionālajiem latviešu deju soļiem – teciņus, palēcienu un pievilcienu soļiem, radītas vairāku soļu kombinācijas, kas atbilst dejas horeogrāfiskai domai: tajā atspoguļots puiša spēks un uzmanības apliecinājumi, dancinot meitu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XI Deju svētki (1993).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas X. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Sudmaliņas

Tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1958. gadā Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis”. 

Etnogrāfiskās dejas apdarē izmantoti vairāku novadu folkloras materiāli. Izcils etnogrāfiskās dejas apdares paraugs. Deja “Sudmaiņas” veidojušās kā savdabīga atlase no daudziem dažādiem variantiem, saglabājot savus atšķirīgus vaibstus. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju  svētki Kuldīgā (1972); Padomju Latvijas  skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); X Deju svētki (1990), IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2005); XV Deju svētki (2013).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1960.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Piebaldzēni

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem

Dejas pamatideja tapa Voldemāra Pūces filmā “Mērnieku laiki” (1968). Pirmo reizi tā iestudēta Madonas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Vidzeme” 1970. gadā. Jaunrades deju konkursā 1973. gadā ieguva 3. prēmiju. Dejā izmantoti ekspedīcijās Vidzemē pierakstītie materiāli, 20. gadsimta sadzīves deju mūzika un horeogrāfija. Vairāku gadu garumā to dejojuši jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Puišiem nepieciešamas novadam raksturīgās galvassegas – gardibenes.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Cēsīs (1972), Aizkrauklē, Madonā, Daugavpilī, Valmierā (1975); VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Gulbenē, Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001); XVI Deju svētki, fragments deju kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas V. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1973.

Dejas apraksts