Harijs Sūna

1923–1999

Categories
Harijs Sūna

Talkas dancis

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem un solopārim

Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” 1981. gadā. Jaunrades deju konkursā 1982. gadā ieguvusi 3. prēmiju. Dejošanas stāsts meklēts latviešu tautas sadzīves folkloras materiālā. Īpaši tautas dziesmās, piešķirot dejai etnogrāfisku nokrāsu seno darba veidu apspēlē, īpatnēji izceļot dejas un mūzikas ritmisko zīmējumu. Līdzās tradicionālajiem latviešu deju soļiem – teciņus, palēcienu un pievilcienu soļiem, radītas vairāku soļu kombinācijas, kas atbilst dejas horeogrāfiskai domai: tajā atspoguļots puiša spēks un uzmanības apliecinājumi, dancinot meitu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XI Deju svētki (1993).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas X. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Sudmaliņas

Tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1958. gadā Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis”. 

Etnogrāfiskās dejas apdarē izmantoti vairāku novadu folkloras materiāli. Izcils etnogrāfiskās dejas apdares paraugs. Deja “Sudmaiņas” veidojušās kā savdabīga atlase no daudziem dažādiem variantiem, saglabājot savus atšķirīgus vaibstus. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju  svētki Kuldīgā (1972); Padomju Latvijas  skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); X Deju svētki (1990), IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2005); XV Deju svētki (2013).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1960.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Sadancošana Ludzā

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 4 pāriem (2 jauniešu pāri, 2 pāri – vidēja vecuma dejotāji)

Deja pirmo reizi iestudēta Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1958. gadā. Tā ir kadriļas tipa deja, kuras pamatā izmantoti ekspedīcijā Latgalē iegūtie materiāli. Tautas deja no sadzīves pārnesta uz skatuvi, nezaudējot sasaisti ar orģinālu un saglabājot tautas humora izjūtu. Dejošanas gaitā parādītas dažādas attiecības starp personāžiem: starp jauniešu pāriem – draiskas, starp vidēja vecuma dejotāju pāriem – nopietnākas.

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melgaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1960.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Piebaldzēni

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem

Dejas pamatideja tapa Voldemāra Pūces filmā “Mērnieku laiki” (1968). Pirmo reizi tā iestudēta Madonas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Vidzeme” 1970. gadā. Jaunrades deju konkursā 1973. gadā ieguva 3. prēmiju. Dejā izmantoti ekspedīcijās Vidzemē pierakstītie materiāli, 20. gadsimta sadzīves deju mūzika un horeogrāfija. Vairāku gadu garumā to dejojuši jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Puišiem nepieciešamas novadam raksturīgās galvassegas – gardibenes.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Cēsīs (1972), Aizkrauklē, Madonā, Daugavpilī, Valmierā (1975); VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Gulbenē, Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001); XVI Deju svētki, fragments deju kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas V. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1973.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Pie Daugavas

Elgas Īgenbergas mūzika

Harija Sūnas teksts

Deja 8 pāriem

Deja tapusi Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1956. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā.

Pateicoties dejotāju vispusīgai tehniskai sagatavotībai, dejā iespējama augstāka stilizācijas pakāpe.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivāls Maskavā (1957); IV Deju svētki (1960); Padomju Latvijas skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki (1960); V Deju svētki (1965); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī (1978), Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī, Jēkabpilī (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Latviešu tautas dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1958.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Audēju deja

Tautas mūzika Jāņa Ķepīša apdarē

Deja 8 pāriem

Dejas pirmais variants iestudēts Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas deju kolektīvā un pirmizrādi piedzīvo 1949. gadā. Šodien zināmais variants tapis Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1957. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā. Dejas ritmiskais zīmējums ataino steļļu darbību un aušanas procesu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Ogrē (1978), Tukumā (1983), Jēkabpilī, Valmierā (1988); X Deju svētki (1990);  XII Deju svētki (1998).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998;
  • X Latviešu Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
  • Dejas pašdarbības kolektīviem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955;
  • 1955.g. Padomju Latvijas III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.

Dejas apraksts