’70

Categories
Uldis Žagata

Senais dancis

Jāņa Grigaļa mūzika

Deja solo pārim

Pirmo reizi iestudēta 1970. gadā Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile”. Jaunrades deju konkursā 1986. gadā iegūst Veicināšanas balvu. Spilgta raksturdeja ar izstrādātiem tēliem. Dejā parādīts pāris vidējos gados – Anna un Miķelis. Kustības plašas, smagnējas, brīžiem komiskas. Dejā izmantots gājiena solis, palēcieni, palēciens ar izspērienu, galopa solis, dažādi izklupieni. Deju izpilda bagātīgā latviešu tautastērpā, vēlams Rucavas novada tautastērpā. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas IX. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1986;
  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Klipu klapu

Tautas mūzika Daiņa Zaķa apdarē

Deja 8 pāriem

Iestudēta Tautas deju ansamblī “Dancis” 1966. gadā, gatavojoties kolektīva 20 gadu jubilejai. Jaunrades deju konkursā 1967. gadā iegūst 1. vietu.

Dejā pirmo reizi tiek izmantota sinkopēta polka. Deja bagāta ar dažādām oriģinālām soļu kombinācijām. Tās raksturu paspilgtina kontrasti mūzikā. Mūzika veidota 2/4 un 3/4 taktsmērā.  Katra dejotāja izpildījumā izpaužas viņa individualitāte, veidojot spilgtu priekšnesumu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVI Dziesmu svētki (1973), Tautas deju ansambļu koncerts (1973); Zonālie Deju svētki Valmierā (1975); Tautas deju ansambļu svētki (1987); Zonālie Deju svētki Daugavpilī un Valmierā (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1970;
  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.
Informācija par deju – Klipu, klapuDownload
Categories
Uldis Žagata

Ganu polka

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1969. gadā Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile”.

Dejai drastisks raksturs. Autors vēlējies dejā atspoguļot pavasara atmodu – gan dabā, gan jauniešu attiecībās. Tēlus spilgtākus padara ganiņu tērpi: meitām – plecu lakati, puišiem – vamži, naģenes un ganu stibas. Deja veidota kā ganiņu draiskošanās un sacensība. Pamatā ir oriģinālas soļu kombinācijas, atsperīgs polkas solis, satvērienos izmantotas stibas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Padomju Latvijas skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Valmierā (1988); Padomju Latvijas skolu jaunatnes VI dziesmu un deju svētki (1989); IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ( 2005); X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2010).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Padomju Latvijas skolu jaunatnes III Dziesmu un deju svētki. Rīga: Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1971,
  • Deju lielkoncerts “Ritums”. 7.–9. klašu grupas dejas. Rīga: Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs, 2004,
  • X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielkoncerta metodiskais materiāls Rīga: Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs, Veizāna deju skola, 2009.
Informācija par deju – Ganu polkaDownload
Categories
Harijs Sūna

Sudmaliņas

Tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1958. gadā Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis”. 

Etnogrāfiskās dejas apdarē izmantoti vairāku novadu folkloras materiāli. Izcils etnogrāfiskās dejas apdares paraugs. Deja “Sudmaiņas” veidojušās kā savdabīga atlase no daudziem dažādiem variantiem, saglabājot savus atšķirīgus vaibstus. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju  svētki Kuldīgā (1972); Padomju Latvijas  skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); X Deju svētki (1990), IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2005); XV Deju svētki (2013).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1960.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Piebaldzēni

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem

Dejas pamatideja tapa Voldemāra Pūces filmā “Mērnieku laiki” (1968). Pirmo reizi tā iestudēta Madonas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Vidzeme” 1970. gadā. Jaunrades deju konkursā 1973. gadā ieguva 3. prēmiju. Dejā izmantoti ekspedīcijās Vidzemē pierakstītie materiāli, 20. gadsimta sadzīves deju mūzika un horeogrāfija. Vairāku gadu garumā to dejojuši jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Puišiem nepieciešamas novadam raksturīgās galvassegas – gardibenes.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Cēsīs (1972), Aizkrauklē, Madonā, Daugavpilī, Valmierā (1975); VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Gulbenē, Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001); XVI Deju svētki, fragments deju kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas V. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1973.
Informācija par deju – PiebaldzēniDownload
Categories
Irēna Strode

Stūru stūriem tēvu zeme

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 12 pāriem

Ap 1960. gadu iestudēta LPSR Valsts deju ansamblī “Sakta”, kura baletmeistare ir Irēna Strode. Deja izceļas ar dinamismu un plaši izvērstu kustību diapazonu, ar spēcīgiem kāpinājumiem un lietpratīgi izmantotiem skatuviskās dejas paņēmieniem. No 1968. līdz 1997. gadam deja ir deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē (1972), XVI Dziesmu svētki (1973); Zonālie deju svētki Liepājā (1978); Tautas deju ansambļu svētki (1987); Kremļa kongresu pils Maskavā (1987); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1970.

Dejas apraksts

Categories
Alfrēds Spura

Es par bēdu nebēdāju

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Dita Kantore – balss; Elīna Ose – balss; Dagnija Tuča – balss; Laura Leontjeva – balss; Matīss Tučs – balss; Kārlis Taube – balss; Edžus Voss – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Eduards Plankājs – balss
Instrumentālais aranžējums – Mārtiņš Miļevskis
Vokālais aranžējums – Laura Leontjeva

Tautas mūzika Rūdolfa Šteina apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1971. gadā Tautas deju ansamblī  “Dancis”. Kustību kombinācijas veidotas galvenokārt pāros, atbilstoši mūzikas raksturam, dziesmas pantiem un piedziedājumam. Pakāpeniski soļu kombinācijas tiek paplašinātas ar kāju izspērieniem, piesitieniem un roku vēzieniem. Dejas uzbūve un dinamisms atbilst tās nosaukumam. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Dziesmu svētki (1977); Tautas deju ansambļu koncerti (1973, 1977, 1987), Zonālie Deju svētki, Aizkraukle, Daugavpilī, Valmierā (1975), Limbažos (1978).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Es par bēdu nebēdāju. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1975
Informācija par deju – Es par bēdu nebēdājuDownload
Categories
Imants Magone

Skani, mana tēvu zeme

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 16 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī „Liesma” 1972. gadā. 1973. gadā Jaunrades deju konkursā iegūst 2. vietu.  Dejai ir divas daļas: pirmā – lēni plūstoša, otrā – dzīvi enerģiska. Gan pirmajā, gan otrajā daļā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – teciņus un skrējiena polka kombinācijā ar šādu soli: vienu kāju piesit pie otras palecoties (cabriol). Dejas lielākā vērtība ir bagātīgi izmantotie latviešu dejām raksturīgie grupējumi, gan zīmējumi, gan talantīgi, loģiskā secībā veidoti pārgājieni no viena zīmējuma uz nākamo. Deju veido dārziņi, dubultie dārziņi, kolonas, četrstūra grupas un pāru maiņas tajās, mazās sudmaliņas u.c., kā arī grupējumi darbībā – spirāle, pāru vijas, apdejošana u.c. Dejai ir himnisks raksturs – autors pauž savu attieksmi pret Latviju. Tā ir veidota saskaņā ar enerģiski pacilājošo un dejisko muzikālo materiālu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975);  Zonālie Deju svētki Aizkrauklē, Madonā, Kuldīgā, Valmierā (1975); XVII Dziesmu svētki (1977);  XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1983); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas  VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1976.

Dejas apraksts

Categories
Velta Lodiņa

Andžiņš

Tautas mūzika Viktora Sama apdarē, tautasdziesmas vārdi 

Deja 8 pāriem

Tautas dejas horeogrāfiskā apdare, pirmo reizi iestudēta 1970. gadā Saldus Tautas deju ansamblī “Kursa”. Pirmo reizi dejota Saldus rajona Tautu draudzības svētkos 1972. gadā. Jaunrades konkursā 1973. gadā iegūst 3. vietu. Ļoti populāra dažādu vecumu bērnu deju kolektīvu vidū. 

Dejas horeogrāfiskās leksikas pamatā ir no etnogrāfiskās dejas saglabātais polkas solis, ko dejo partneri, nostājoties viens otram pretī. Meita dejo polkas soļus griežoties, puisis tai seko. Puisim rokas sakrustotas uz krūtīm. Deju izpilda dzīvi un rotaļīgi. Pateicoties veiksmīgajam muzikālajam aranžējumam un lakoniskajai dejas kompozīcijai, to joprojām dejo gan bērnu, gan jauniešu, gan vidējās paaudzes deju kolektīvi. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Saldus rajona Tautu draudzības svētki (1972);  Zonālie Deju svētki Kuldīgā (1972, 1975), Liepājā (1978), Valmierā, Gulbenē, Kuldīgā (1988);  X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); Kurzemes novada Deju svētki (2005); XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1976;
  • Zandas Mūrnieces bakalaura darbs “Veltas Lodiņas radošā darbība”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 1992.
Informācija par deju – AndžiņšDownload
Categories
Arvīds Donass

Mugurdancis

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – Tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Laila Zālīte – balss; Dita Kantore – balss; Una Kasatkina – balss; Dace Černišova – balss; Elīna Ose – balss; Inese Staņa – balss; Dagnija Tuča – balss; Agnese Lūka – balss
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Dejas autors veidojis latviešu tautas pāru dejas “Mugurdancis” apdari 8 pāriem. Tā 20. gadsimta 30. gadu sākumā pierakstīta Alsungā, vēlāk plaši mācīta visā Latvijas teritorijā. Dejas apdarē respektēta tautas dejas uzbūve un pamatsoļi, saglabāts dejas raksturs un atpazīstamība. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Padomju Latvijas skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Gulbenē, Daugavpilī, Kuldīgā, Cēsīs (1972), Kuldīgā (1978); Tautas deju ansambļu svētki (1987); X Deju svētki (1990).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • 1955.g. Pad. Latv. III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.
Informācija par deju – MugurdancisDownload