Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Rucavietis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē, radīta 1947. gadā

Deja 8, 12 vai 16 pāriem

Deja, tāpat kā “Gatves deja”, iekļauta Helēnas Tangijevas-Birznieces baletā “Laima”. Tā tiek dejota baleta finālā. Pazīstamo tautas deju  horeogrāfe interpretē brīvi, saglabājot raksturīgos tautas deju soļus, satvērienus un grupējumus. Deja veidota dinamiskā attīstībā. To uzsāk divi pāri, kuriem pakāpeniski pievienojas pārējie, kulmināciju sasniedzot pēdējos trīs gājienos, kad skatuvi piepilda visi dejotāji un pavadījumam pievienojas koris. No 1968. līdz 1997. gada iekļauta deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958 VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978), Gulbenē (1983), Jēkabpilī (1988).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Rucavietis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1969.

Dejas apraksts

Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Gatves deja

Tautas mūzika Anatola Liepiņa un Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 12 vai 16 pāriem un solo pārim

Deja radusies 1947. gadā, kad Helēna Tangijeva-Birzniece iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu “Laima” ar Anatola Liepiņa mūziku. 1955. gadā Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā “Gatves deju” izpildīja Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama deju kolektīvs Zinaīdas Samas vadībā. No tautā pazīstamās dejas izmantots novietojums gatvē un solo pāra dejošana cauri gatvēm, tiek izmantots trejdeksnis. Soļi – gājiena solis uz puspēdām, pieliciena solis. Kā jauns solis uzskatāms sānsolis. Uzmanību piesaista savdabīgie dejotāju grupējumi un pārejas no viena zīmējumā citā. Gadu gaitā deja ar savu izvērsto horeogrāfiju un majestātiskumu kļuvusi par kolektīvu vizītkarti gan pašu mājās, gan viesojoties ārpus Latvijas. Deju izpildījuši: Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Daile” (1968 – 1997).

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978); VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī, Kuldīgā (1988); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XXVI Vispārējie latvieši dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • X Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.

Dejas apraksts

Categories
Irēna Strode

Stūru stūriem tēvu zeme

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 12 pāriem

Ap 1960. gadu iestudēta LPSR Valsts deju ansamblī “Sakta”, kura baletmeistare ir Irēna Strode. Deja izceļas ar dinamismu un plaši izvērstu kustību diapazonu, ar spēcīgiem kāpinājumiem un lietpratīgi izmantotiem skatuviskās dejas paņēmieniem. No 1968. līdz 1997. gadam deja ir deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē (1972), XVI Dziesmu svētki (1973); Zonālie deju svētki Liepājā (1978); Tautas deju ansambļu svētki (1987); Kremļa kongresu pils Maskavā (1987); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1970.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Sasala jūrīna

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas deju ansamblī  “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”. 

Ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina trejdekšņi.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Igaunijas Deju svētki (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde”, Atklāšanas koncerts (2004); Rīgas Dejotāju svētki (2005); Tautas deju ansambļu un jauniešu Deju svētki Liepājā (2006); Dejošanas svētki Bauskā (2007); 12. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Indianapolē,  ASV (2007); XIV Deju svētki (2008); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); XIII Latviešu Dziesmu svētki Hamiltonā, Kanādā (2012); XVI Deju svētki (2013); Kurzemes Deju svētki “Pašā jūras vidiņā” Liepājā (2016); XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” un deju lieluzvedums “Māras zeme”, deju kolāžā “Dzintara zemē dzintara ļaudis” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”: Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV – Indianapolē 2007. gadā: Deju krājums Tautas deju lieluzvedumam “Latvju deja – tautas seja. Indianapole, ASV, 2007;
  • XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Mugurdancis

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē, Guntara Rača vārdi

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” tautas deju ansamblī “Līgo” 1998. gada novembrī. 1999. gada janvārī iegūst 1. vietu Jaunrades deju konkursā Valmierā.  2001. gadā deju kolektīvu vadītāju aptaujā “Mugurdancis” iegūst “2000. gada populārākā deja Latvijā” balvu.

Deja veidota, izmantojot etnogrāfiskās dejas “Mugurdancis” materiālus, kurus pierakstījuši Johanna Rinka un Jānis Ošs pēc koklētāja alsundznieka Nikolaja Heņķa motīviem un paskaidrojumiem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika, kuras pamatā ir gan etnogrāfiskās dejas pamatelementi – teciņus solis, vienas kājas piesitieni pie otras un gājiena solis, gan oriģinālas soļu kombinācijas – dažādi pārlēcieni, solis ar palēcienu, “pankūciņa”, skrējieni, kāju piesitieni.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Pasaules čempionāta sporta dejās atklāšanas ceremonija Rīgā (1999); IV Starptautiskais tautas deju festivāls „Sudmaliņas” (1999); Dejošanas svētki Bauskā (2007); XIII Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Hamiltonā (2009); Kurzemes Deju svētki Ventspilī (2009); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); Suitu Deju svētki Alsungā (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Mugurdancis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.

Dejas apraksts

Categories
Arta Melnalksne

Darbiņš man prieku deva

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deju svīta 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta jauniešu deju kolektīvā “Zalktis”. Deju svītas poētiskā atslēga ir talka kā kopīga darba prieka izpausme, kas nodrošina pārticību. Kad darbs paveikts, sākas talkas svinēšana, kuras neiztrūkstoša sastāvdaļa ir lustīga dancošana un savstarpēja apdziedāšanās. 

Horeogrāfisko leksiku veido lēcieni, sinkopēti kāju piesitieni, galops, polka, palēciena solis, divsolis, un šo soļu kombinācijas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Rīgas Dejotāju svētki (2007); XIV Deju svētki (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • IV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Imants Magone

Spēlē, spēlmani

Emiļa Melngaiļa mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Liesma” 1988. gadā. 1992. gadā XII Rietumkrasta latviešu Dziesmu un deju svētku Jaunrades deju konkursā ASV ieguva galveno balvu.  

Dejas horeogrāfisko leksiku veido skrējiena solis nelielā pietupienā un uz puspirkstiem, viegls, atsperīgs trīssolis, kāju piesitieni ar plaukstu sitieniem.  Dejas savdabīgais raksturs veidojas skrējiena solī, mainot auguma stāvokli – paceļoties uz puspirkstiem ārējā aplī, pāros vai dārziņā un izpildot to nelielā pietupienā iekšējā dārziņā vai aplī. Deja ir ļoti dinamiska. Ar nelielu izteiksmes līdzekļiem skaitu tiek panākts plašuma efekts un oriģināla skatuves horeogrāfija. Katrs vadītājs var atrast dejā savam kolektīvam atbilstošu izpildījuma manieri. Deju ļoti veiksmīgi var izmantot svētku laukuma horeogrāfijām, nemainot oriģinālhoreogrāfiju.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XII Deju svētki (1998); Vidzemes novada Deju svētki (2011); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki,  koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018). 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998.

Dejas apraksts

Categories
Modris Gipmanis

Bārtas dancis

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 8 vai 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta ap 1970. gadu Tautas deju ansamblī “Rotaļa”. Jaunrades deju konkursā 1978. gadā “Bārtas dancis” ieguvis 2. vietu. Deju veidot rosinājusi Gunāra Ordelovska mūzika. Deja 3/4 taktsmērā. Kompozīcija veidota, izmantojot vienu kustību kombināciju – teciņus soli un soli ar palēcienu, to attīstot atbilstoši mūzikas raksturam un frāzējumam. Dejas vidusdaļā, mainoties mūzikas raksturam, organiski iekļaujas meitu un puišu solo gājieni. Puišu gājienu raksturo enerģiski ielēcieni, izklupieni. Plūstoša, liriska deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Tukumā, Aizkrauklē, Ventspilī (1983); IX Deju svētki (1985).  

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

Latviešu jaunrades dejas IX. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Baltu puķu guni kūru

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Teiksma” 2002. gada aprīlī. 

Dejas mūzikai 3/4 taktsmērs, bet mūzikas forma atļauj izpildīt 2/4 taktsmēra deju soļus. Tādēļ dejā ir gan trīssolis, balansējošais valša trīssolis, divsoļu valsis, gan arī pievilciena un skrējiena polka.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki (2003);  Tautas deju ansambļu svētki Limbažos (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde” (2004); Tautas deju ansambļu un jauniešu deju svētki Liepājā (2006); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem – 60” (2008); Tautas deju ansambļu svētki Saldū (2009).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIII Deju svētki. Deju lieluzvedums “Mana pasaule”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2002

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Tūdaliņ’, tagadiņ’

Georga Dovgjallo mūzika

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa “ 1985. gadā, radīta īpaši Deju svētku deju fināla konkursam-skatei. Dejas horeogrāfisko leksiku veido skrējiena, galopa, polkas soļi, kāju piesitieni, plaukstu sasitieni, kā arī tautas deju “Jandāliņš”  un “Pērkoņdancis” elementi. Dejā dziesmas tekstu gan runā, gan dzied līdzi. Deju izpilda dzīvi un rotaļīgi, partnerattiecības ir dejas rakstura pamats.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

I Starptautiskais folkloras festivālsBaltica-88” (1988); XII Deju svētki (1998). 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts