Jānis Purviņš

Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā

Latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un to lielkoncertu mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1995. gada – Tautas deju ansambļa “Līgo” mākslinieciskais vadītājs.

Jānis Purviņš: “Man gribētos, lai mēs vairāk lepotos ar to, kas mums ir, – ar savu valodu, dziesmu, deju un tautastērpiem. Tur ir tik daudz krāsu un variantu, katrā pagastā savs. Ārzemēs cilvēki sajūsminās un brīnās, kā tas iespējams, ka tādai mazai tautai tas viss ir saglabājies līdz XXI gadsimtam. Mēs šeit par to pat neaizdomājamies, bet, tiklīdz nokļūstam ārzemēs, esam saņēmuši aplausu vētru par to vien, ka vēl aizvien runājam latviešu valodā”. /Inese Lūsiņa. Jānis Purviņš izveidojis latviešu skatuves deju izrādi “Zalkša līgava”. Diena.lv. 07.06.2011./

No 1977. līdz 1989. gadam mācījies Rīgas 4. vidusskolā (tagad — Rīgas Angļu ģimnāzija). Dejojis deju kolektīvos “Uguntiņa” un “Līgo”. Būdams vēl skolnieks, no 1987. līdz 1991. gadam bijis Rīgas 4. vidusskolas deju kolektīva vadītājs.

1989.–1993. g. – studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kur ieguvis bakalaura grādu horeogrāfijā.

1998.–2000. g. – studējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.

2004.–2006. g. – studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, kur ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

1990.–1993. g. – vadījis Tautas deju ansambli “Lelde”.

1991.–1997. g. – Valsts deju ansambļa “Daile” solists. Solo dejās “Zemgale”, “Vidzeme” (deju svīta “Novadnieki” ); “Gatves deja”; “Maģais dancis” (H. Tangijevas-Birznieces horeogrāfija); “Mārtiņa gailīši” (J. Purviņa hor.); viens no preciniekiem (uzv. “Ak, pavasar!” J. Ērgļa hor.); “Melnais runcis” (uzv. ”Pasaka dejā par Dzirnavām, Melderi un Melno runci” J. Ērgļa hor.)

1993.–1995. g. – Tautas deju ansambļa “Jaunība” pedagogs-repetitors.

1994. g. – pārņēmis Tautas deju ansambļa “Līgo” vidējās paaudzes sastāva vadību.

1995. g. – kļuvis par visa TDA “Līgo” kolektīva māksliniecisko vadītāju.

1997.–2006. g. – strādājis Valsts aģentūrā “Tautas mākslas centrs” par vecāko speciālistu horeogrāfijas jautājumos.

Deju svētku virsvadītājs XII Deju svētkos 1998. gadā un Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” 2001. gadā. XIII, XIV, XV, XVI Deju svētku lieluzvedumu koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs, kā arī virsvadītājs uzvedumiem “Mana pasaule” (2003, Daugavas stadions), “Izdejot laiku” (2008, Daugavas stadions), “No sirsniņas sirsniņai “ (2008, Ķīpsalas halle); “Tēvu laipas” (2013, Daugavas stadions), “Māras zeme” (2018, Daugavas stadions). Ar Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa nostāšanos uz Deju svētku māksliniecisko vadītāju komandtiltiņa  Deju svētku tradīcijā ienāk daudz novitāšu.

Jānis Purviņš par 2003. gada XIII Deju svētku lieluzvedumu “Mana pasaule”, kad viņš pirmoreiz bija Deju svētku mākslinieciskais vadītājs kopā ar Jāni Ērgli: “Saglabājot svētku pamattradīcijas un kopdejošanas zīmējumus, mēs mēģināsim rast vizuāli mūsdienīgu uzvedumu. Kaut arī vārds mūsdienīgs šodien daudzus biedē, tomēr mēģināsim šo koncertu veidot kā vienotu uzvedumu – ar scenogrāfiju, ar gaismu, ar muzikālo materiālu. (…) Šis būs pirmais gadījums, kad vienā dramaturģiskā veselumā mēģināsim apvienot piecpadsmit tūkstošus dejotāju tā, lai skatītāju acīm nepārtrūktu stāstījums.” /Marta Dziļuma. Atrast pareizo stīgu. Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide. Nr.5, 01.05.2003./

VIII Skolu jaunatnes deju svētku virsvadītājs 2000. gadā; IX Skolu jaunatnes deju svētku lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs dejām un intermēdijām 2005. gadā; X un XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju virsvadītājs koncertos Mežaparka estrādē 2010. un 2015. gadā.

Līdz 2020. gadam izveidojis 329 oriģinālhoreogrāfijas un tautas deju apdares, tai skaitā trīs deju izrādes “Zalkša līgava” (2011), “Vēja zirgi sauli veda” (2015), “Kal mani no jauna” (2018) un 20 deju uzvedumus: “Sadzirdēt pavasari” (2007), “Tikai mīlestībā laime” (2007), “Danči Blusu krogā” (2015) u.c. Sadarbībā ar Jāni Ērgli un Agri Daņiļeviču iestudēti uzvedumi “Rīga, mana baltā Rīga” (2012), “Lec, saulīte” (2014) un citi.

Apmēram 40 J. Purviņa dejas dejotas Latvijas XII–XVI Deju svētkos: “Irbīt’ gūla ceļmalā”,  “Mīl katrs baltu maizes riku”, “Es atnācu uguntiņu”, “Kad aizlido putni”, ”Kam ir gaiss”, “Rūnu raksti”, “Sasala jūrīna”, “Nerejati, ciema suņi”, “Visam cauri iet” u.c. – visas nevar uzskaitīt!

Jaunrades deju konkursos iegūtas septiņas I vietas, piecas II vietas, divdesmit III vietas, četrpadsmit veicināšanas prēmijas un trīs skatītāju balvas, tajā skaitā pēdējo gadu laikā veidotās “Saderīga dzīvošana” (2015), “Es izkūlu rudzu riju” (2015), “Pūtiet guni” (2015), “Sidrabrasa” (2015), “Es redzēju visu jūru” (2017), “Trīs riņķīšus dundurs grieza” (2017) un “Ļauj ievām noziedēt” (2017).

Bērnu jaunrades deju konkursos iegūtas divas I vietas, divas II vietas un viena III vieta.

2000. gada aptaujā par populārāko deju Latvijā atzīts J. Purviņa “Mugurdancis”; 2003. g. – “Kam ir gaiss”; 2004. g. – “Sasala jūrīna”.

Bauskas (1998–2013); Limbažu (2003–2006) rajonu, vēlāk – deju apriņķu deju kolektīvu virsvadītājs; no 2014. g. – Liepājas deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2014).

Tautas deju ansamblī “Līgo” J. Purviņš pastāvīgi iestudē dejas, horeogrāfiskus uzvedumus un deju programmas, kas guvušas atzinību kā valsts, tā starptautiskā mērogā. Jānis Purviņš ir daudzkārtējs jaunrades deju konkursu laureāts. Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, TDA “Līgo” vadītājs un dalībnieki cenšas kopt arī citas ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares, tostarp latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautastērpu valkāšanas tradīcijas. Par horeogrāfijas, mūzikas un mutvārdu folkloras tradīciju saglabāšanu un spilgtu ieguldījumu amatierkustības attīstībā Tautas deju ansamblim “Līgo” J. Purviņa vadībā piešķirta Kultūras ministrijas prēmija.

Jānis Purviņš ir prasmīgs un novērtēts pedagogs. Savu pieredzi mākslinieks nodevis tālāk topošajiem deju kolektīvu vadītājiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1998–2003) un Daugavpils Universitātes Horeogrāfijas katedrā (2002–2003), kopš 2017. gada ir pasniedzējs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedrā. Mācījis latviešu deju arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1997–1998). 1999.–2006. gadā ir bijis deju kolektīvu vadītāju tālākizglītības studiju programmas “Latviešu dejas skola” vadītājs.

Arī organizatoriskajā darbā Jānis Purviņš ir paveicis daudz, bet vēl lielāks ir viņa ieguldījums radošajā darbībā:

Bijis Starptautiskā deju festivāla “Sudmaliņas” biroja vadītājs (1999), horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs (2002, 2005, 2009, 2016, 2019).

Zemgales novada deju svētku Bauskā (2000), Jelgavā (2002), Dobelē (2004), kā arī Kurzemes novada deju svētku Ventspilī (2007) un Liepājā (2016) mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs.

Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivālu direktors (Liepāja, 2001), mākslinieciskais vadītājs (Gulbene, 2004), virsvadītājs (Valmiera, 2010; Jelgava, 2015). 10. Senioru deju svētku Jēkabpilī mākslinieciskais vadītājs (2005). Bijis vairākkārtējs virsvadītājs arī Rīgas dejotāju svētkos, TDA svētkos Bauskā, Valmierā, Limbažos, un citos Latvijas un novadu mēroga pasākumos.

41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāla “Eiropiāde” atklāšanas un noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un režisors (Rīga, 2004).

2004. gadā Jānis Purviņš bija Vispārējo Igaunijas dziesmu un deju svētku virsvadītājs.

2019. gadā tika nominēts Dejas balvai kategorijā “Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs”.

2019. gadā ieguvis gada “Spēlmaņu nakts” teātra kustību mākslinieka balvu (kopā ar A. Bankavu) par darbu izrādē “Pūt, vējiņi” (E. Seņkova režija, Latvijas Nacionālais teātris).

Starp daudzajām J. Purviņa publikācijām jāmin konferencēm izstrādātās tēmas: “Deja kā dzīves stils un personības veidotāja” (2001) un “Latviešu tautas deju mūzika – situācijas raksturojums” (2000).

Vai te uzskaitīti visi Jāņa Purviņa uz šo brīdi veiktie darbi un apkopots viņa ieguldījums latviešu skatuves dejas mākslā? Noteikti nē, jo horeogrāfa veikums ir patiesi iespaidīgs. Pateikt par Purviņu to, ka viņš ir vadītājs vienam no Latvijas “top 10” Tautas deju ansambļiem un ļoti daudzu plaši dejotu jaunrades deju autors, nozīmē nepateikt neko. Šā brīža Jāņa Purviņa paveikto var tikai uzskaitīt, bet ne vērtēt, jo viņš ir spēka gados – radošs un aizvien vēl ļoti aktīvi strādājošs. Nav šaubu, ka mūs sagaida vēl daudz lielisku viņa autordarbu, jaunu ideju un to māksliniecisku realizējumu. Nedrīkst nepieminēt tikai vienu – nenoliedzami, Jāņa Purviņa viedoklis, skatījums uz dzīvi, savu mērķu izpratne un to horeogrāfiskais īstenojums ir būtiski ietekmējis latviešu tautiskās skatuves dejas virzību un attīstību pēdējo 20 gadu laikā.

Jānis Purviņš: “Es savu deju kolektīvu vadīšanas stilu esmu mācījies no vairākiem pedagogiem un mēģinājis šīs daudzās lietas apvienot. Protams, licis klāt savas nianses, savu izdomu. Kopēt kādu, tiekties pēc kāda konkrēta ideāla, manuprāt, tas vadītāju padara dejotājiem neinteresantu. Man šī profesija patīk tieši radošā gara dēļ, tieši tādēļ, ka vari darīt, kā tu jūti, kā gribi, kā tev liekas pareizi. Līdz ar to viss ir atkarīgs no paša – vai pie tevis nāks dejot, vai arī tavs darbs nevienam nebūs vajadzīgs. Droši vien pati galvenā lieta, ko es esmu iemācījies, ir apzināties, ka pats galvenais ir saprast katru no saviem dejotājiem un mācēt ar viņiem sarunāties. Un katru spēt nolikt tieši tajā vietā, kur viņš papildina visu kopumu. Atrast katrā dejotājā viņa iekšējo stīgu un spēt to uzvilkt tā, lai pareizajā mirklī tā pareizi skan. Metodiku var iemācīties, kustības var izdomāt, bet komunicēšanas, kolektīva, cilvēku vadīšana, pedagoga darbs ir pats svarīgākais. Man patīk darboties, man patīk veidot. Man patīk, ja izdodas. Absolūts gandarījums ir, ja tavs darbs aiziet tautā. Jaunrades konkursā ir liels prieks izpelnīties kādu godalgu, bet vislielākā atzinība horeogrāfam, manuprāt, ir Gada balva par populārāko deju. Ja tava deja ir kļuvusi populārākā, ja to dejo arī ārpus obligātā repertuāra, tā horeogrāfam ir visīstākā medus maize.” /Marta Dziļuma. Atrast pareizo stīgu. Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide Nr. 5, 01.05.2003./

Avoti:

https://dziesmusvetki.lndb.lv

https://lv.wikipedia.org

https://periodika.lndb.lv/

I. Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003. V/a Tautas mākslas centrs, 2007

Brigita Čikste
2021. gada janvāris

Categories
Jānis Purviņš

Sasala jūrīna

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas deju ansamblī  “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”. 

Ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina trejdekšņi.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Igaunijas Deju svētki (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde”, Atklāšanas koncerts (2004); Rīgas Dejotāju svētki (2005); Tautas deju ansambļu un jauniešu Deju svētki Liepājā (2006); Dejošanas svētki Bauskā (2007); 12. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Indianapolē,  ASV (2007); XIV Deju svētki (2008); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); XIII Latviešu Dziesmu svētki Hamiltonā, Kanādā (2012); XVI Deju svētki (2013); Kurzemes Deju svētki “Pašā jūras vidiņā” Liepājā (2016); XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” un deju lieluzvedums “Māras zeme”, deju kolāžā “Dzintara zemē dzintara ļaudis” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”: Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV – Indianapolē 2007. gadā: Deju krājums Tautas deju lieluzvedumam “Latvju deja – tautas seja. Indianapole, ASV, 2007;
  • XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Nerejat(i), ciema suņi

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deja 8 meitām un 4 puišiem

Deja pirmo reizi iestudēta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” Tautas deju ansamblī “Līgo” 2001. gada janvārī. Deja iegūst 1. vietu un skatītāju simpātiju balvu Jaunrades deju konkursā Valmierā un balvu par labāko horeogrāfiju 2012. gadā Tautas deju ansambļa “Līgo” izpildījumā 7. Sabahas Starptautiskajā folkloras festivālā Kota Kinabalu (Malaizija). 

Ornamentāla rotaļdeja, kura veidota, izmantojot ziemas cikla latviešu tautas ticējumus par čigānos iešanu. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika, kuras pamatā ir gan etnogrāfiskās dejas pamatelementi – skrējiena solis, galopa solis, etnogrāfisko deju “Rupumdejas” un “Cūkas driķos” pamatsoļi, gan oriģinālas soļu kombinācijas – dažādi lēcieni un pārlēcieni. Dejā nepieciešama atribūtika – 8 puišu jostas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVI Deju svētki (2013); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts  “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Jaunrades dejas: Aprakstu komplekts. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2001. 
Categories
Jānis Purviņš

Mugurdancis

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – Tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Laila Zālīte – balss; Dita Kantore – balss; Una Kasatkina – balss; Dace Černišova – balss; Elīna Ose – balss; Inese Staņa – balss; Dagnija Tuča – balss; Agnese Lūka – balss
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē, Guntara Rača vārdi

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” tautas deju ansamblī “Līgo” 1998. gada novembrī. 1999. gada janvārī iegūst 1. vietu Jaunrades deju konkursā Valmierā.  2001. gadā deju kolektīvu vadītāju aptaujā “Mugurdancis” iegūst “2000. gada populārākā deja Latvijā” balvu.

Deja veidota, izmantojot etnogrāfiskās dejas “Mugurdancis” materiālus, kurus pierakstījuši Johanna Rinka un Jānis Ošs pēc koklētāja alsundznieka Nikolaja Heņķa motīviem un paskaidrojumiem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika, kuras pamatā ir gan etnogrāfiskās dejas pamatelementi – teciņus solis, vienas kājas piesitieni pie otras un gājiena solis, gan oriģinālas soļu kombinācijas – dažādi pārlēcieni, solis ar palēcienu, “pankūciņa”, skrējieni, kāju piesitieni.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Pasaules čempionāta sporta dejās atklāšanas ceremonija Rīgā (1999); IV Starptautiskais tautas deju festivāls „Sudmaliņas” (1999); Dejošanas svētki Bauskā (2007); XIII Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Hamiltonā (2009); Kurzemes Deju svētki Ventspilī (2009); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); Suitu Deju svētki Alsungā (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Mugurdancis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.

Dejas apraksts