Categories
Jānis Purviņš

Sasala jūrīna

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas deju ansamblī  “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”. 

Ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina trejdekšņi.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Igaunijas Deju svētki (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde”, Atklāšanas koncerts (2004); Rīgas Dejotāju svētki (2005); Tautas deju ansambļu un jauniešu Deju svētki Liepājā (2006); Dejošanas svētki Bauskā (2007); 12. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Indianapolē,  ASV (2007); XIV Deju svētki (2008); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); XIII Latviešu Dziesmu svētki Hamiltonā, Kanādā (2012); XVI Deju svētki (2013); Kurzemes Deju svētki “Pašā jūras vidiņā” Liepājā (2016); XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” un deju lieluzvedums “Māras zeme”, deju kolāžā “Dzintara zemē dzintara ļaudis” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”: Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV – Indianapolē 2007. gadā: Deju krājums Tautas deju lieluzvedumam “Latvju deja – tautas seja. Indianapole, ASV, 2007;
  • XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Nerejat(i), ciema suņi

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deja 8 meitām un 4 puišiem

Deja pirmo reizi iestudēta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” Tautas deju ansamblī “Līgo” 2001. gada janvārī. Deja iegūst 1. vietu un skatītāju simpātiju balvu Jaunrades deju konkursā Valmierā un balvu par labāko horeogrāfiju 2012. gadā Tautas deju ansambļa “Līgo” izpildījumā 7. Sabahas Starptautiskajā folkloras festivālā Kota Kinabalu (Malaizija). 

Ornamentāla rotaļdeja, kura veidota, izmantojot ziemas cikla latviešu tautas ticējumus par čigānos iešanu. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika, kuras pamatā ir gan etnogrāfiskās dejas pamatelementi – skrējiena solis, galopa solis, etnogrāfisko deju “Rupumdejas” un “Cūkas driķos” pamatsoļi, gan oriģinālas soļu kombinācijas – dažādi lēcieni un pārlēcieni. Dejā nepieciešama atribūtika – 8 puišu jostas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVI Deju svētki (2013); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts  “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Jaunrades dejas: Aprakstu komplekts. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2001. 
Categories
Jānis Ērglis

Meitu māte

Tautas mūzika Artūra Uškāna apdarē

Deja 14 meitām un 12 puišiem

Pirmo reizi iestudēta 2005. gadā Tautas deju ansamblī “Teiksma”. 2009. gadā Jaunrades deju konkursā Valmierā ieguva 1. prēmiju. Ornamentāli sižetiska deja jauniešu deju kolektīviem, kas stāsta par divu ģimeņu tikšanos pirms precībām, kur mātes izrāda viena otrai savu atvašu skaistumu un diženumu.

Dejas horeogrāfiskā leksika sacerēta atbilstoši tautas mūzikas apdarei. Tajā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – vieglās polkas solis, kāju piesitieni, kā arī oriģinālas soļu kombinācijas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” (2010); XV Deju svētki (2013) 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Jaunrades dejas IX. Aprakstu komplekts. Rīga: Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009