Categories
Gunta Skuja

Pērkoņdancis

Tautas mūzika Valta Pūces apdarē

Deja 10 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1988. gadā Tautas deju ansamblī “Kalve”. Etnogrāfiskās dejas “Pērkoņdancis” apdare, kurā izmantoti dažādi kāju piesitieni, saglabājot dejas “Pērkoņdancis” pamatprincipu, kā arī autores oriģinālas soļu kombinācijas. Deja veidota netradicionālam pāru skaitam 10 pāriem. Sākumā dejota jauniešu deju kolektīvos, ar laiku iekļauta vidējās paaudzes deju kolektīvu repertuārā. Deja ir spilgts etnogrāfisko deju apdares piemērs.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Dziesmu un Deju svētki “Rīgai 800” (2001);  Zemgales novada Deju svētki Dobelē (2005); VI Vislatvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki Bauskā (2006);  Jelgavas un Dobeles novadu koncerts “Danču lustes” Dobelē (2007); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Jaunrades dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Sasala jūrīna

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas deju ansamblī  “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”. 

Ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina trejdekšņi.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Igaunijas Deju svētki (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde”, Atklāšanas koncerts (2004); Rīgas Dejotāju svētki (2005); Tautas deju ansambļu un jauniešu Deju svētki Liepājā (2006); Dejošanas svētki Bauskā (2007); 12. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Indianapolē,  ASV (2007); XIV Deju svētki (2008); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); XIII Latviešu Dziesmu svētki Hamiltonā, Kanādā (2012); XVI Deju svētki (2013); Kurzemes Deju svētki “Pašā jūras vidiņā” Liepājā (2016); XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” un deju lieluzvedums “Māras zeme”, deju kolāžā “Dzintara zemē dzintara ļaudis” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”: Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV – Indianapolē 2007. gadā: Deju krājums Tautas deju lieluzvedumam “Latvju deja – tautas seja. Indianapole, ASV, 2007;
  • XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Purviņš

Mugurdancis

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē, Guntara Rača vārdi

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” tautas deju ansamblī “Līgo” 1998. gada novembrī. 1999. gada janvārī iegūst 1. vietu Jaunrades deju konkursā Valmierā.  2001. gadā deju kolektīvu vadītāju aptaujā “Mugurdancis” iegūst “2000. gada populārākā deja Latvijā” balvu.

Deja veidota, izmantojot etnogrāfiskās dejas “Mugurdancis” materiālus, kurus pierakstījuši Johanna Rinka un Jānis Ošs pēc koklētāja alsundznieka Nikolaja Heņķa motīviem un paskaidrojumiem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika, kuras pamatā ir gan etnogrāfiskās dejas pamatelementi – teciņus solis, vienas kājas piesitieni pie otras un gājiena solis, gan oriģinālas soļu kombinācijas – dažādi pārlēcieni, solis ar palēcienu, “pankūciņa”, skrējieni, kāju piesitieni.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Pasaules čempionāta sporta dejās atklāšanas ceremonija Rīgā (1999); IV Starptautiskais tautas deju festivāls „Sudmaliņas” (1999); Dejošanas svētki Bauskā (2007); XIII Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Hamiltonā (2009); Kurzemes Deju svētki Ventspilī (2009); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” Rīgā (2010); Suitu Deju svētki Alsungā (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Mugurdancis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.

Dejas apraksts

Categories
Arta Melnalksne

Darbiņš man prieku deva

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deju svīta 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta jauniešu deju kolektīvā “Zalktis”. Deju svītas poētiskā atslēga ir talka kā kopīga darba prieka izpausme, kas nodrošina pārticību. Kad darbs paveikts, sākas talkas svinēšana, kuras neiztrūkstoša sastāvdaļa ir lustīga dancošana un savstarpēja apdziedāšanās. 

Horeogrāfisko leksiku veido lēcieni, sinkopēti kāju piesitieni, galops, polka, palēciena solis, divsolis, un šo soļu kombinācijas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Rīgas Dejotāju svētki (2007); XIV Deju svētki (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • IV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Arta Melnalksne

Cūkas driķos

Tautas mūzika grupas “Iļģi” apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta deju kopā “Zalktis” 1999. gada augustā kā veltījums Starptautiskajam tautas deju festivālam “Sudmaliņas”. Deja veidota, izmantojot etnogrāfisko deju “Cūkas driķos” un “Mazais kamoliņš”  horeogrāfiskās norises un mūzikas materiālu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

IV Starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” (1999); XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Cūkas driķos. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2000.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Saule brida rudzu lauku

Tautas mūzika Ilonas Rupaines apdarē

Deja 12 meitām

Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Dancis” 2007. gada maijā, kā Valsts aģentūras  “Tautas mākslas centrs” pasūtījums, gatavojoties XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Noslēguma koncertam Mežaparka Lielajā estrādē. 

Ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Dejas horeogrāfiskā leksika sacerēta atbilstoši tautas mūzikas apdarei. Tajā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – plašs skrējiena solis, kā arī oriģinālas soļu kombinācijas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, Noslēguma koncerts “Latvija – Saules zeme” (2008); Tautas deju ansambļu svētki Saldū (2009); Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” (2010); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Jaunrades dejas VIII. Aprakstu komplekts. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Man deviņi bāleliņi

Jura Kulakova mūzika

Deju svīta 10 pāriem

Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Teiksma” 2006. gada oktobrī, kā Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” pasūtījums, gatavojoties XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku repertuāra konkursam. “Man deviņi bāleliņi” ir deju svīta jauniešu deju kolektīviem. Dejai ir trīs daļas – meitu, puišu un kopējā. Dejas horeogrāfiskā leksika sacerēta atbilstoši tautas mūzikas apdarei. Tajā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – gājiena solis, polkas solis, kā arī oriģinālas soļu kombinācijas.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XIV Deju svētki (2008); Tautas deju ansambļu svētki Saldū (2009), Tautas deju ansambļu svētku lielkoncerts “Mugura lai nesaliecas” (2010)

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Kāsīt`s tup namiņā

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 8 pāriem

Deja radīta 2002. gadā kā pasūtījuma darbs XIII Deju svētku lieluzvedumam “Mana pasaule”, senioru grupai. Pirmo reizi iestudēta Limbažu kultūras nama senioru deju kolektīvā “Sagša”. Pirmo reizi izmantots rekvizīts “kāsis” – žuburots zars, vēlāk dzelzs āķis, uz kura virs pavarda karājās katls.  

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XIII Deju svētki (2003); XII Senioru deju svētki Saldū (2006);  Senioru Dziesmu un deju svētki Elejā (2007); XIV Deju svētki (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIII Deju svētki. Lieluzvedums “Mana pasaule”. Rīga: Valsts Tautas mākslas centrs, 2002;
  • XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Jānis Ērglis

Baltu puķu guni kūru

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Teiksma” 2002. gada aprīlī. 

Dejas mūzikai 3/4 taktsmērs, bet mūzikas forma atļauj izpildīt 2/4 taktsmēra deju soļus. Tādēļ dejā ir gan trīssolis, balansējošais valša trīssolis, divsoļu valsis, gan arī pievilciena un skrējiena polka.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki (2003);  Tautas deju ansambļu svētki Limbažos (2004); 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāls “Eiropiāde” (2004); Tautas deju ansambļu un jauniešu deju svētki Liepājā (2006); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem – 60” (2008); Tautas deju ansambļu svētki Saldū (2009).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIII Deju svētki. Deju lieluzvedums “Mana pasaule”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2002

Dejas apraksts