Dzimusi Škapare, 08.05.1963., Saldū
Horeogrāfe, deju pedagoģe, XII–XVI Deju svētku virsvadītāja.
Dzimusi Saldū 1963. gadā 8. maijā.
Mācījusies Saldus 2. vidusskolā.
Dejojusi Saldus Tautas deju ansamblī “Kursa” pie vadītājas Veltas Lodiņas.
1982.–1984. g. – mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.
1985.–1989. g. – studējusi Latvijas Valsts konservatorijā (Latvijas Mūzikas akadēmija). Specialitāte – pašdarbības deju kolektīvu vadītāja.
1982.–1989. g. studiju laikā dejojusi Tautas deju ansamblī “Dancis” pie Alfrēda Spuras, Artūra Ēķa un Rolanda Juraševska.
- g. – Latvijas Universitātē ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.
2006.g. – Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mākslās.
Kopš 1989. gada vada pašas dibināto vidējās paaudzes deju kolektīvu “Mārupieši”.
No 1989. gada vada Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tautas deju ansambli “Kalve”.
1992.–2009. g. Jelgavas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja.
No 2009. g. – Siguldas deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja.
2006.–2008. g. – Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte.
1998., 2003., 2008.; 2013.; 2018. g. – XII – XVI Deju svētku un Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” virsvadītāja.
- g. – XIV Deju svētku lielkoncerta “Deju svētkiem 60” projekta vadītāja
- g. – XVI Deju svētku lielkoncerta “Vēl 100 gadu dejai” mākslinieciskā vadītāja
Plašāk:
Gunta Skuja dzimusi 1963. gadā 8. maijā Saldū. Mācoties Saldus 2. vidusskolā, 1970.gadā sākusi dejot Saldus Pionieru nama skolēnu deju kolektīvā pie vadītājas Veltas Lodiņas. 1973.gadā vadītāja aizved viņu uz TDA “Kursa”. Tās sastāvā pirmā debija Latvijas televīzijā ar Imanta Magones deju ”Tec laiviņa”. “Kursā” radusies mīlestība pret deju un likti pirmie soļi nākamās profesijas izvēlē.
- gadā Gunta iestājas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vēlas dejot TDA “Vektors”, tomēr Uldim Šteinam viņa “neiekrīt acīs”. Gunta tiek uzņemta TDA “Dancis” sastāvā un strauji iekaro vadītāja Alfrēda Spuras simpātijas. Vēlāk Uldis Šteins teiks, ka liktenis lēmis labvēlīgi, jo tik daudz profesijas smalkumu, kā Guntai Skujai ierādījis Alfrēds Spura, viņš nebūtu spējis. Pēc tehnikuma beigšanas G. Skuja izglītību turpinājusi Latvijas Valsts konservatorijā, pašdarbības deju kolektīvu vadītāja specialitātē (1985–1989). Zināšanas papildinātas Latvijas Universitātes Pedagoģijas psiholoģijas institūtā (1999–2000), iegūstot pedagoģijas maģistra grādu un Latvijas Kultūras akadēmijā (2004–2006), iegūstot maģistra grādu mākslās. Vadījusi Aizkraukles rajona Valles jauniešu deju kolektīvu, bijusi arī Mārupes kultūras nama mākslinieciskā vadītāja.
- gada septembrī Maija Sālzirne un Rolands Juraševskis uzaicina Guntu strādāt TDA “Kalve”. Tajā pašā gadā Gunta Skuja nodibina vidējās paaudzes deju kolektīvu “Mārupieši”, ko vada joprojām, tāpat kā TDA “Kalve”. Pateicoties G. Skujai, “Mārupieši” ir kļuvuši par vienu no zināmākajiem deju kolektīviem Latvijā. “Mārupieši” ir piedalījušies daudzos starptautiskos folkloras festivālos, tostarp Starptautiskajā Peoniju festivālā Luojangā un Pekinā (2014), XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Milvoki, ASV (2012), Starptautiskajā tautas deju festivālā “Zelta delfīns” Batumi, Gruzijā, (2011), Starptautiskajā folkloras deju festivālā “Amasya”, Turcijā, (2009) Starptautiskajā tautas deju festivālā-konkursā Maljorkā, kur izcīnīta II vieta (2001), Starptautiskajos tautas deju festivālos Brazīlijā un Meksikā (2016), IV deju festivālā Čeonanā Dienvidkorejā (2018), folkloras festivālos Čīlē un Peru (2020). TDA “Kalve” piedalījusies folkloras festivālos Gruzijā (2019), Melnkalnē un ASV (2017), Japānā ( 2013), Kiprā (2014), Turcijā un Malaizijā (2011).
- gadā Gunta Skuja nodibinājusi arī vidējās paaudzes deju kolektīvu “Kalves Zelta smiltis”, ko vadījusi līdz 2015. gadam.
Dejotāju iedvesmota, G. Skuja radījusi vairāk nekā 50 jaunrades deju. Pazīstamākās G. Skujas dejas ir “Visu dienu Jumi dzinu”, “Metenis”, “Gāju, gāju šo celiņu”, “Ik rudeni valodiņa”, “Eņģelītis”, “Malējiņa”, ”Odums”, “Gosti”, “Jezups”, “Man izauga divas vārpas”, “Gailis un vista”, “Dieviņš bija”, “Buramdancis”, “Gričeņiks”, “Ziemas svētki”, “Pērkoņdancis” un citas.
Aptuveni desmit Guntas Skujas dejas ieguvušas dažāda kaluma balvas Latvijas jaunrades deju konkursos.
Par 2001. gada Latvijas populārāko deju atzīta G. Skujas deja “Pērkoņdancis”.
Dejas “Aiz kalniņa dūmi kūp” un “Es bij’ viens bagāts koks” iekļautas XII Deju svētku repertuārā; “Pērkoņdancis”, “Zvejnieciņš” – Deju svētku “Rīgai 800” repertuārā;
“Gāju, gāju šo celiņu”, „Ceļa māte”, “Pēdu izmīdīšana”, “Lien, pelīte”, “Veļu māte”, “Tēvis, tēvis tais’ man laivu” – XIII Deju svētku deju lieluzveduma “Mana Pasaule” repertuārā;
“Griezies, Laima, atpakaļ” un “Apdziedāšanās dancis” – XIV Deju svētku lieluzvedumā “Izdejot laiku”; “Gailis un vista” – XV Deju svētku lieluzvedumā “Tēvu laipas”;
“Kāzu deja”, “Kristī lielus, kristī mazus”- XVI Deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme”.
XII–XVI Deju svētku un Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” virsvadītāja. XII Deju svētkos 1998. gadā Gunta Skuja bijusi virsvadītāja deju lieluzveduma “Cik stūrīšu, tik rakstiņu” Zemgales novada dejotāju uzvedumam “Četri Zemgales plāceņi”. Deju svētkos “Rīgai 800”(2001) viņa bija Vidzemes novada dejotāju virsvadītāja divām savām dejām “Zvejnieciņš” un “Pērkoņdancis”. XIII Deju svētkos 2003. gadā deju lieluzvedumā “Mana pasaule” bijusi virsvadītāja sešām dejām. XIV Deju svētku lieluzveduma “Izdejot laiku”, un Dziesmu svētku Noslēguma koncerta “Latvija – Saules zeme” virsvadītāja; lielkoncertā “Deju svētkiem 60” – virsvadītāja un projekta vadītāja. XV Deju svētkos – lieluzveduma “Tēvu laipas” virsvadītāja. Visbeidzot, XVI Deju svētkos Gunta Skuja bija virsvadītāja lieluzvedumam “Māras zeme”, bet lielkoncertam “Vēl 100 gadu dejai” – projekta autore un mākslinieciskā vadītāja.
Starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas” projekta vadītāja 2005., 2009., 2015. un 2019. gadā.
Vidējās paaudze dejotāju Deju svētkos Bauskā 2006. gadā – mākslinieciskā vadītāja un režisore; šo svētku virsvadītāja Valmierā 2010. gadā un Jelgavā 2015. gadā.
Guntai Skujai ir izveidojusies sadarbība ar latviešu diasporas tautas deju kolektīviem pasaulē, viņa ir vadījusi meistarklases latviešu deju kolektīvos Austrālijā, Norvēģijā, Anglijā, Īrijā, Vācijā. 2019. gadā bijusi virsvadītāja Latviešu diasporas Dziesmu un deju svētkos Īrijā.
- gadā rudenī vadījusi meistarklases Meksikas Nacionālajā baleta skolā,
Gunta Skuja ir stingra un prasīga deju pedagoģe. Tas līdzējis viņas vadītajiem deju kolektīviem iegūt augstas vietas deju konkursos un skatēs gan Latvijā, gan arī pasaulē. Vienlaikus Guntai piemīt labs organizatores talants, kas palīdz veiksmīgi strukturēt veicamos darbus. Par to liecina viņai uzticētie darba pienākumi Latvijas Nacionālajā Kultūras centrā, vadot dažādus lielu pasākumu projektus daudziem simtiem dalībnieku. Guntas dejotāji augstu vērtē arī savas vadītājas asprātību, humora izjūtu un sirsnīgo smaidu.
Avoti:
- Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003. V/a Tautas mākslas centrs, 2007
https://dziesmusvetki.lndb.lv
http://tda-kalve.lv
Brigita Čikste
- gada janvāris