Categories
Uldis Žagata

Jautrās dzirnavas

Tautas mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja iestudēta Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile” 1985. gadā. Jaunrades deju konkursā 1989. gadā iegūta 3. vieta. Deja veidota kā latviešu deju svīta, kuras pamatā latviešu tautas rotaļu motīvi, piemēram, “Māte teica Jancītim”, “Kur tu teci, gailīti”, “Kur ta tu nu biji, āzīti manu”, “Tumša, tumša tā eglīte”, “Sudmaliņas”. Latviešu tautas rotaļdejas tika parādītas jaunā skatījumā – iegūstot skatuviskās dejas veidolu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Tautas deju ansambļa svētki (1987),  Zonālie Deju svētki Valmierā (1988); XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki (1990); XI Deju svētki (1993); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XVI Deju svētki, fragments deju kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018). 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008.

Dejas apraksts

Categories
Uldis Žagata

Dejotprieks

Jāņa Grigaļa mūzika, tautasdziesmas vārdi

Deja 8, 10 vai 12 pāriem

Deja iestudēta Latvijas PSR Valsts deju ansamblī “Daile” 1978. gadā. Jaunrades deju konkursā 1982. gadā iegūst 1. vietu.

Dejā izmantoti gājiena, skrējiena, palēciena, pielieciena soļi, dažādas pārlēcienu un lēcienu kombinācijas un griezieni. Dejas augsto kvalitāti apliecina oriģinālās soļu kombinācijas, plašās un vieglās kustības. Dejas dinamika atklāj latvieša temperamentu. Dejas panākumus noteica “Dailes” dejotāju tehniskā varēšana. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Tukumā un Ventspilī (1983); Tautas deju ansambļu svētki (1987); XIX Dziesmu svētki (1985); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XVI Deju svētki (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008;
  • Latviešu jaunrades dejas IX. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Talkas dancis

Marģera Zariņa mūzika

Deja 8 pāriem un solopārim

Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” 1981. gadā. Jaunrades deju konkursā 1982. gadā ieguvusi 3. prēmiju. Dejošanas stāsts meklēts latviešu tautas sadzīves folkloras materiālā. Īpaši tautas dziesmās, piešķirot dejai etnogrāfisku nokrāsu seno darba veidu apspēlē, īpatnēji izceļot dejas un mūzikas ritmisko zīmējumu. Līdzās tradicionālajiem latviešu deju soļiem – teciņus, palēcienu un pievilcienu soļiem, radītas vairāku soļu kombinācijas, kas atbilst dejas horeogrāfiskai domai: tajā atspoguļots puiša spēks un uzmanības apliecinājumi, dancinot meitu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XI Deju svētki (1993).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas X. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Alfrēds Spura

Diždancis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1973. gadā Tautas deju ansamblī “Dancis”. Jaunrades deju konkursā 1978. gadā ieguva 2. vietu. Dejas radīšanā horeogrāfu iedvesmojusi tautas deja “Ekosēze” un tās mūzika. Veidojot horeogrāfiju, autors  saglabājis mūzikā iekodētos darbību atkārtojumus. Cēla, iznesīga deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); XII Deju svētki (1998); Zonālie Deju svētki Limbažos (1983).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998; 
  • Latviešu jaunrades dejas VIII. E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs. Rīga: Avots, 1983;
  • Diždancis. E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Rīga: Zvaigzne, 1979.

Dejas apraksts

Categories
Gunta Skuja

Pērkoņdancis

Tautas mūzika Valta Pūces apdarē

Deja 10 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1988. gadā Tautas deju ansamblī “Kalve”. Etnogrāfiskās dejas “Pērkoņdancis” apdare, kurā izmantoti dažādi kāju piesitieni, saglabājot dejas “Pērkoņdancis” pamatprincipu, kā arī autores oriģinālas soļu kombinācijas. Deja veidota netradicionālam pāru skaitam 10 pāriem. Sākumā dejota jauniešu deju kolektīvos, ar laiku iekļauta vidējās paaudzes deju kolektīvu repertuārā. Deja ir spilgts etnogrāfisko deju apdares piemērs.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Dziesmu un Deju svētki “Rīgai 800” (2001);  Zemgales novada Deju svētki Dobelē (2005); VI Vislatvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki Bauskā (2006);  Jelgavas un Dobeles novadu koncerts “Danču lustes” Dobelē (2007); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Jaunrades dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.

Dejas apraksts

Categories
Vilis Ozols

Spriguļu sišana

Deja 8 puišiem/vīriem

Deja iestudēta 1989. gadā Jelgavas Tautas deju ansamblī “Diždancis”. Pirmā deja bez muzikālā pavadījuma. Oriģināla un  pirmreizēja savam laikam. Jaunrades deju konkursā 1989. gadā iegūst 1. vietu. 

Dejas pamatā folkloras materiāli, tautas rotaļdeja un  autora bērnības atmiņas par zirgu vilktu labības pļaujmašīnu spārnu zīmētajiem apļiem. Plašas un ritmiskas puišu/vīru roku kustības rada dejas ritmu. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem 60” (2008); Vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki Jelgavā (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

Vilis Ozols Zemgales deju ķēniņš. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2006.

Dejas apraksts

Categories
Modris Gipmanis

Bārtas dancis

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 8 vai 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta ap 1970. gadu Tautas deju ansamblī “Rotaļa”. Jaunrades deju konkursā 1978. gadā “Bārtas dancis” ieguvis 2. vietu. Deju veidot rosinājusi Gunāra Ordelovska mūzika. Deja 3/4 taktsmērā. Kompozīcija veidota, izmantojot vienu kustību kombināciju – teciņus soli un soli ar palēcienu, to attīstot atbilstoši mūzikas raksturam un frāzējumam. Dejas vidusdaļā, mainoties mūzikas raksturam, organiski iekļaujas meitu un puišu solo gājieni. Puišu gājienu raksturo enerģiski ielēcieni, izklupieni. Plūstoša, liriska deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Gulbenē, Tukumā, Aizkrauklē, Ventspilī (1983); IX Deju svētki (1985).  

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

Latviešu jaunrades dejas IX. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane Modris Gipmanis

Kur tu augi, daiļa meita

Tautas mūzika Georga Dovgjallo apdarē

Deju svīta 12 puišiem, 12 meitām un 12 meitām

Pirmo reizi deja iestudēta Tautas deju ansamblī  “Rotaļa” 1987. gadā. Deja tapusi pēc PSRS pasūtījuma filmai “Sestdienas vakars Rīgā”, muzicē armijas instrumentālais ansamblis “Zvaigznīte”.

Svītai ir trīs daļas: “Kur tu augi, daiļa meita”  meitām, “Seši mazi bundzinieki” un “Jauns un traks, tu puika, esi bijis.” Otro un trešo daļu dejo visi. Ja iespējams, dejotāji paši arī dzied.

Deju svītā izmantoti teciņus, skrējiena, palēciena, polkas, galopa, pārlēciena soļi, piesitieni un plaukšķināšana, veidojot dažādas kombinācijas.

Dejas mūzikai izmantota tautā labi zināmu dziesmu melodiju virkne. Svītas tituldziesmai “Kur tu augi, daiļa meita”, kāpinot dejas tempu, seko “Seši mazi bundzinieki” un tradicionāla ziņģe “Jauns un traks tu puika esi bijis”. Šīs dziesmas sadzīves situācijās labprāt dzied arī paši dejotāji.

Deju izpilda dzīvi, rotaļīgi, dejotāju grupām drastiski ķircinoties un iejūtoties tautasdziesmas vārdos, deju caurstrāvo ugunīgs temperaments, dzīvesprieks un kūsājoša enerģija.

Tērpi: 12 meitas Nīcas tērpos, puišiem – balti krekli, bikses, austas jostas, citām 12 meitām – Zemgales novada tautas tērpi, kājās pastalas. Puišiem un meitām kājās kurpes. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Tautas deju ansambļu svētki Rīgā (1987); I Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica-88” (1988); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); X Deju svētki (1990); Tautas deju ansambļu svētki  “Pakāpies kalnā” Bauskā (2001); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XV Deju svētki (2013).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Plācenītis

Tautas mūzika Georga Dovgjallo apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa” 1983. gadā. Deja veidota pēc etnogrāfiskās dejas “Plācenītis” motīviem, apspēlējot tekstu “Ak, mēs abi divi”. Tas saklausīts audzēkņu sarunās Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, un tajā pašā brīdī iztēlē tapusi deja, kurā straujos, drastiskos gājienus nomaina lēni, dodot vietu rotaļīgām partneru attiecībām. Izmantoti pieliciena, pievilciena, teciņus soļi, kā arī pārlēciena un skrējiena soļu kombinācijas un lēcieni. Dejotāji tekstu gan dzied, gan runā līdzi. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija „Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts