Ēriks Zeps – akordeons; Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņš Miļevskis – bungas un perkusijas; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis
Marģera Zariņa mūzika
Deja 8 pāriem un solopārim
Deja pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” 1981. gadā. Jaunrades deju konkursā 1982. gadā ieguvusi 3. prēmiju. Dejošanas stāsts meklēts latviešu tautas sadzīves folkloras materiālā. Īpaši tautas dziesmās, piešķirot dejai etnogrāfisku nokrāsu seno darba veidu apspēlē, īpatnēji izceļot dejas un mūzikas ritmisko zīmējumu. Līdzās tradicionālajiem latviešu deju soļiem – teciņus, palēcienu un pievilcienu soļiem, radītas vairāku soļu kombinācijas, kas atbilst dejas horeogrāfiskai domai: tajā atspoguļots puiša spēks un uzmanības apliecinājumi, dancinot meitu.
Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:
XI Deju svētki (1993).
Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:
- Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
- Latviešu jaunrades dejas X. Rīga: E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, 1986.