Aija Baumane

1932–2011

Categories
Aija Baumane Modris Gipmanis

Kur tu augi, daiļa meita

Tautas mūzika Georga Dovgjallo apdarē

Deju svīta 12 puišiem, 12 meitām un 12 meitām

Pirmo reizi deja iestudēta Tautas deju ansamblī  “Rotaļa” 1987. gadā. Deja tapusi pēc PSRS pasūtījuma filmai “Sestdienas vakars Rīgā”, muzicē armijas instrumentālais ansamblis “Zvaigznīte”.

Svītai ir trīs daļas: “Kur tu augi, daiļa meita”  meitām, “Seši mazi bundzinieki” un “Jauns un traks, tu puika, esi bijis.” Otro un trešo daļu dejo visi. Ja iespējams, dejotāji paši arī dzied.

Deju svītā izmantoti teciņus, skrējiena, palēciena, polkas, galopa, pārlēciena soļi, piesitieni un plaukšķināšana, veidojot dažādas kombinācijas.

Dejas mūzikai izmantota tautā labi zināmu dziesmu melodiju virkne. Svītas tituldziesmai “Kur tu augi, daiļa meita”, kāpinot dejas tempu, seko “Seši mazi bundzinieki” un tradicionāla ziņģe “Jauns un traks tu puika esi bijis”. Šīs dziesmas sadzīves situācijās labprāt dzied arī paši dejotāji.

Deju izpilda dzīvi, rotaļīgi, dejotāju grupām drastiski ķircinoties un iejūtoties tautasdziesmas vārdos, deju caurstrāvo ugunīgs temperaments, dzīvesprieks un kūsājoša enerģija.

Tērpi: 12 meitas Nīcas tērpos, puišiem – balti krekli, bikses, austas jostas, citām 12 meitām – Zemgales novada tautas tērpi, kājās pastalas. Puišiem un meitām kājās kurpes. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Tautas deju ansambļu svētki Rīgā (1987); I Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica-88” (1988); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); X Deju svētki (1990); Tautas deju ansambļu svētki  “Pakāpies kalnā” Bauskā (2001); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XV Deju svētki (2013).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011;
  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Tūdaliņ’, tagadiņ’

Georga Dovgjallo mūzika

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa “ 1985. gadā, radīta īpaši Deju svētku deju fināla konkursam-skatei. Dejas horeogrāfisko leksiku veido skrējiena, galopa, polkas soļi, kāju piesitieni, plaukstu sasitieni, kā arī tautas deju “Jandāliņš”  un “Pērkoņdancis” elementi. Dejā dziesmas tekstu gan runā, gan dzied līdzi. Deju izpilda dzīvi un rotaļīgi, partnerattiecības ir dejas rakstura pamats.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

I Starptautiskais folkloras festivālsBaltica-88” (1988); XII Deju svētki (1998). 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Plācenītis

Tautas mūzika Georga Dovgjallo apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa” 1983. gadā. Deja veidota pēc etnogrāfiskās dejas “Plācenītis” motīviem, apspēlējot tekstu “Ak, mēs abi divi”. Tas saklausīts audzēkņu sarunās Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, un tajā pašā brīdī iztēlē tapusi deja, kurā straujos, drastiskos gājienus nomaina lēni, dodot vietu rotaļīgām partneru attiecībām. Izmantoti pieliciena, pievilciena, teciņus soļi, kā arī pārlēciena un skrējiena soļu kombinācijas un lēcieni. Dejotāji tekstu gan dzied, gan runā līdzi. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Zonālie Deju svētki Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija „Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts

Categories
Aija Baumane

Alsunģietis

Tautas mūzika Viļa Kokamegi apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa” 1994. gadā. Jaunrades deju konkursā 1995. gadā deja iegūst 1. vietu. Dejas impulss rasts etnogrāfiskās dejas pamatos un  tautasdziesmās. Dejas autore veidojusi izvērstu 8 pāru tautas dejas apdari, saglabājusi dejai raksturīgo divsoļu polku un slēgto aptvērienu. Ieviesusi skrējiena, gājiena soli, kāju piesitienus un vaļējo aptvērienu. Piemeklētais tautasdziesmas teksts palīdz atklāt partneru attiecības. Dejo Alsungas novada tērpos.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Kurzemes novada deju programmu skate-programma “Nāc uz danci Kurzemē!” (sadarbībā ar Ojāru Grasi, 1996); Kurzemes novada deju svētki Rojā “Nāc uz danci Kurzemē” (1997); XII Deju svētki (1998); XIV Deju svētki (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007;
  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.

Dejas apraksts