25.11.1937., Tukuma raj. Matkules pagastā
Valsts deju ansambļa “Daile” dejotājs, horeogrāfs, deju pedagogs, X Deju svētku virsvadītājs.
1944.–1951. g. – mācījies Sabiles pamatskolā
1951.–1955. g. – mācījies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.
1955.–1956. g. – Priekules kultūras nama kultūras darba organizators
- – 1959.g. – kultorgs Jauniešu plaušu slimību sanatorijā Īlē, Auces raj.
1960.–1964. g. – Latvijas Muzikālās komēdijas teātra baleta mākslinieks
- – 1968. g. – Latvijas Valsts Filharmonijas solists, dejotājs
- – 1983. g. – Valsts deju ansambļa “Daile” solists
Lielisks raksturdeju izpildītājs kopā ar deju partneri Baibu Jekšiņu: “Raibie cimdi”, “Diždancis”, “Senais dancis”, “Latgale” no deju svītas “Novadnieki”. Viņam raksturīga izkopta plastika, izteikts artistiskums un spilgta individualitāte.
- gada Deju svētkos Daugavas stadionā, izpildot U. Žagatas “Seno danci”, piedalās Latvijas spilgtākie raksturdejotāji. Dejotāju priekšplānā ir M. Gipmanis. Tā kā koncerta laikā sāk līt lietus, tad Gipmanis nodejo visu deju ar košu lietussargu rokās, ar to piesaistot visu tribīnēs sēdošo skatītāju uzmanību.
1975.–1980. g. – TDA “Laima” deju repetitors, vadītāja asistents
1974.–1989. g. – TDA “ Rotaļa” deju repetitors, vadītāja asistents
Īpaši veiksmīga sadarbība M. Gipmanim veidojusies ar ansambļa vadītāju Aiju Baumani. Tieši šajā laikā TDA “Rotaļa” paceļas vēl nebijušā līmenī – 1983. gada Deju svētku skatē ierindojas 1. vietā un saņem Nopelniem bagātā kolektīva titulu.
1990.–2015. g. – VEF Kultūras pils Senioru deju kolektīva “Sendancis” vadītājs
Jaunrades deju konkursos prēmētas M. Gipmaņa dejas “Bārtas dancis”(1978. g. 2.prēmija), “Trīs sidraba upes tek” (1986. g. 1. prēmija), “Kreicpolka”(1995. g. 3. prēmija). Kopdarbs ar Aiju Baumani– “Kur tu augi, daiļa meita”, (1990. g. 1.prēmija).
“Bārtas dancis” dejots IX Deju svētkos 1985. gadā (virsvadītāja M. Apsīte)
X Deju svētkos 1990. gadā virsvadītājas Aijas Baumanes asistents dejām “Trīs sidraba upes tek”” un “Kur tu augi, daiļa meita”.
Modris Gipmanis ir viens no sava laika visizteiksmīgākajiem raksturdejotājiem uz profesionālās skatuves, apveltīts ar spilgtu plastiku, temperamentu un neatkārtojamu humora izjūtu. Kā horeogrāfs aktīvi darbojas kopš 1980. gada, tūlīt pat iegūstot ievērību jaunrades deju konkursos, kā arī dejotāju un skatītāju atzinību.
Plašāk:
Modris Miervaldis Gipmanis dzimis 1937. gada 25. novembrī Jāņa Žaņa un Emīlijas (dzim. Učas) Gipmaņu ģimenē. Viņa vecākiem pieder lauku saimniecība netālu no Sabiles, un tie ir īsti zemnieku ļaudis. Modra māte Emīlija nomirst no tuberkulozes, kad zēnam ir trīs gadi un viņa māsiņai Maldai – pieci. Bērnus audzina tēvs, un viņam palīdz Emīlijas māsa Minna Anberga, kas ar savu ģimeni dzīvo kaimiņos. Emīlija Gipmane bijusi liela rokdarbniece, sabiedriska, dzīvespriecīga, liela teātra un mūzikas mīļotāja, viņai paticis dziedāt un dejot. Iespējams, tāpēc, lai arī māte bērnu dzīvē bija pavisam neilgu laiku, abi no tās daudz ko pārmantojuši. Malda pabeidza Lietišķās mākslas vidusskolu un kļuva par tērpu modelētāju. Viņa strādāja Filharmonijā un šuva tērpus gan VDA “Daile”, gan REO, gan ansamblim “Modo”. Savukārt mātes mīlestība pret mūziku un deju tikusi Modrim.
Zēns mācās Sabiles pamatskolā. Skolā ir arī deju pulciņš, ko vada rasēšanas skolotājs, un Modris tajā labprāt piedalītos, taču viņš tajā netiek uzņemts, jo ir pārāk mazs augumā. Modris bijis no tiem jaunekļiem, kas izaug augumā jau puiša gados.
Pēc pamatskolas zēna ceļš tālāk ved uz Rīgu – uz Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Tehnikumā tai laikā ir divas nodaļas – bibliotekāru un klubu darbinieku. Modris izvēlas klubu darbu, jo viss, ko šajā nodaļā māca, viņam šķiet interesanti un saistoši – gan runas māksla, gan deja, gan mūzika, gan aktieru meistarība. Latviešu deju viņš mācījies pie Arvīda Donasa. Beidzot tehnikumu, Modris iegūst kultūras darba organizatora-metodiķa kvalifikāciju. Paralēli studijām jaunietis apmeklē arī M.Baronovas-Čangas vadītās baleta studijas nodarbības Tirdzniecības darbinieku klubā Vaļņu ielā, Vecrīgā. Baletdejotāja Milica Baronova bijusi baletmeistara Jevgeņija Čangas dzīvesbiedre. Baleta studijā Modris Gipmanis saindējas ar dejas garu uz visu mūžu.
Beidzot tehnikumu, pēc darba sadales Modris Gipmanis nonāk Priekules kultūras namā, bet nostrādā tur tikai vienu gadu. “Kara kungi” viņu vēlas “karā saukt”, bet kara komisariātā jauniesaukto veselības pārbaudē Modrim konstatē tuberkulozes aizmetņus un nosūta viņu uz jauniešu plaušu slimību sanatoriju Īlē. Kad ārstniecības kurss ir beidzies, galvenais ārsts uzaicina Modri palikt sanatorijā darbā par kultorgu.
- gadā te viņu sasniedz zvans no Rīgas: kādreizējā deju biedre M. Baronovas deju studijā Ieva Loze aicina Modri uz konkursu dejotāja statusam Muzikālās komēdijas jeb Operetes teātrī. Pēc puišiem tur ir liels pieprasījums, jo trupa ir vāja, un īsti nav, kam dejot. Modris konkursu iztur, un darbā viņu pieņem Elga Drulle – tikko no Maskavas pārbraukusī, svaigi izskolotā baletmeistare.
Savukārt 1965. gadā rodas jauns izaicinājums: Valsts Filharmonijā ir likvidēts profesionālais deju ansamblis “Sakta”, un ir nepieciešami dejotāji-solisti, kas piedalītos koncertbrigāžu izbraukumos pa Latvijas lauku skatuvēm. Modris Gipmanis te tiek pieņemts darbā partneros ar Vitu Brieži. Pēc laika, kad V. Brieže pārtrauc dejotājas gaitas, Modris satiek jaunu deju partneri – Baibu Jekšiņu, un 1968. gadā, kad tiek dibināts VDA “Daile”, abi ar prieku un atvieglojumu pēc nomācošās koncertdarbības dejošanai nepiemērotās skatuvēs piesakās “Dailes” sastāvā.
Tālāk jau dejotāja, deju pedagoga, horeogrāfa, deju kolektīva vadītāja, Deju svētku virsvadītāja Modra Gipmaņa ceļš mākslā ir līdzens, gluds un pārredzams. Jāpiebilst vien, ka arī šobrīd – cienījamā vecumā, Modris Gipmanis nezaudē humora izjūtu, optimismu, vēlmi un spēju kustēties, trenēt savu ķermeni un garu, un priecāties par dzīvi.
Pats Modris Gipmanis par sevi saka: “Katru man uzticēto solo deju, savā dejotāja profesionālajā mūžā centos veidot radoši, atklājot dejas tēla raksturu. Šo radošuma un dejas tēla rakstura atklāsmes principus centos nodot tālāk pedagoģiskajā darbībā TDA Rotaļa, TDA Kalve, TDA Laima, senioru deju kolektīvā Sendancis.“
Avoti:
Ingrīda Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003. V/a Tautas mākslas centrs, 2007
Gunta Bāliņa, Ija Bite “Latvijas baleta enciklopēdija” Izd. “Pētergailis”, 2006
Modra Gipmaņa autobiogrāfija.
Brigita Čikste
2021.gada janvāris