Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Rucavietis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē, radīta 1947. gadā

Deja 8, 12 vai 16 pāriem

Deja, tāpat kā “Gatves deja”, iekļauta Helēnas Tangijevas-Birznieces baletā “Laima”. Tā tiek dejota baleta finālā. Pazīstamo tautas deju  horeogrāfe interpretē brīvi, saglabājot raksturīgos tautas deju soļus, satvērienus un grupējumus. Deja veidota dinamiskā attīstībā. To uzsāk divi pāri, kuriem pakāpeniski pievienojas pārējie, kulmināciju sasniedzot pēdējos trīs gājienos, kad skatuvi piepilda visi dejotāji un pavadījumam pievienojas koris. No 1968. līdz 1997. gada iekļauta deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958 VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978), Gulbenē (1983), Jēkabpilī (1988).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Rucavietis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1969.

Dejas apraksts

Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Gatves deja

Tautas mūzika Anatola Liepiņa un Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 12 vai 16 pāriem un solo pārim

Deja radusies 1947. gadā, kad Helēna Tangijeva-Birzniece iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu “Laima” ar Anatola Liepiņa mūziku. 1955. gadā Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā “Gatves deju” izpildīja Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama deju kolektīvs Zinaīdas Samas vadībā. No tautā pazīstamās dejas izmantots novietojums gatvē un solo pāra dejošana cauri gatvēm, tiek izmantots trejdeksnis. Soļi – gājiena solis uz puspēdām, pieliciena solis. Kā jauns solis uzskatāms sānsolis. Uzmanību piesaista savdabīgie dejotāju grupējumi un pārejas no viena zīmējumā citā. Gadu gaitā deja ar savu izvērsto horeogrāfiju un majestātiskumu kļuvusi par kolektīvu vizītkarti gan pašu mājās, gan viesojoties ārpus Latvijas. Deju izpildījuši: Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Daile” (1968 – 1997).

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978); VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī, Kuldīgā (1988); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XXVI Vispārējie latvieši dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • X Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Audēju deja

Tautas mūzika Jāņa Ķepīša apdarē

Deja 8 pāriem

Dejas pirmais variants iestudēts Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas deju kolektīvā un pirmizrādi piedzīvo 1949. gadā. Šodien zināmais variants tapis Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1957. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā. Dejas ritmiskais zīmējums ataino steļļu darbību un aušanas procesu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Ogrē (1978), Tukumā (1983), Jēkabpilī, Valmierā (1988); X Deju svētki (1990);  XII Deju svētki (1998).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998;
  • X Latviešu Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
  • Dejas pašdarbības kolektīviem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955;
  • 1955.g. Padomju Latvijas III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.

Dejas apraksts

Categories
Milda Lasmane

Cimdu pāris

Jāņa Vītoliņa mūzika

Deja 8 pāriem

Deja sacerēta 1949. gadā, autores ideja atklājas dejas kompozīcijas ievadā un finālā, izmantojot tautasdziesmu “Tautiešam(i) apsolīju raibus cimdus vakarā”. Dejas vidusdaļā meitas dejo ar puišiem, tos ķircinot ar cimdiem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

II Deju svētki 1950; Zonālie Deju svētki Ogrē (1978); VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Daugavpilī (1988); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).  

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Dejas vecmāmuļa. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs,1992
  • Dejas. Padomju Latvijas dziesmu diena 1948. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949.

Dejas apraksts