Imants Magone

1936–2008

Categories
Imants Magone

Spēlē, spēlmani

Emiļa Melngaiļa mūzika Raimonda Paula apdarē

Deja 12 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Liesma” 1988. gadā. 1992. gadā XII Rietumkrasta latviešu Dziesmu un deju svētku Jaunrades deju konkursā ASV ieguva galveno balvu.  

Dejas horeogrāfisko leksiku veido skrējiena solis nelielā pietupienā un uz puspirkstiem, viegls, atsperīgs trīssolis, kāju piesitieni ar plaukstu sitieniem.  Dejas savdabīgais raksturs veidojas skrējiena solī, mainot auguma stāvokli – paceļoties uz puspirkstiem ārējā aplī, pāros vai dārziņā un izpildot to nelielā pietupienā iekšējā dārziņā vai aplī. Deja ir ļoti dinamiska. Ar nelielu izteiksmes līdzekļiem skaitu tiek panākts plašuma efekts un oriģināla skatuves horeogrāfija. Katrs vadītājs var atrast dejā savam kolektīvam atbilstošu izpildījuma manieri. Deju ļoti veiksmīgi var izmantot svētku laukuma horeogrāfijām, nemainot oriģinālhoreogrāfiju.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XII Deju svētki (1998); Vidzemes novada Deju svētki (2011); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki,  koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018). 

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998.

Dejas apraksts

Categories
Imants Magone

Skani, mana tēvu zeme

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 16 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī „Liesma” 1972. gadā. 1973. gadā Jaunrades deju konkursā iegūst 2. vietu.  Dejai ir divas daļas: pirmā – lēni plūstoša, otrā – dzīvi enerģiska. Gan pirmajā, gan otrajā daļā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – teciņus un skrējiena polka kombinācijā ar šādu soli: vienu kāju piesit pie otras palecoties (cabriol). Dejas lielākā vērtība ir bagātīgi izmantotie latviešu dejām raksturīgie grupējumi, gan zīmējumi, gan talantīgi, loģiskā secībā veidoti pārgājieni no viena zīmējuma uz nākamo. Deju veido dārziņi, dubultie dārziņi, kolonas, četrstūra grupas un pāru maiņas tajās, mazās sudmaliņas u.c., kā arī grupējumi darbībā – spirāle, pāru vijas, apdejošana u.c. Dejai ir himnisks raksturs – autors pauž savu attieksmi pret Latviju. Tā ir veidota saskaņā ar enerģiski pacilājošo un dejisko muzikālo materiālu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975);  Zonālie Deju svētki Aizkrauklē, Madonā, Kuldīgā, Valmierā (1975); XVII Dziesmu svētki (1977);  XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1983); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas  VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1976.

Dejas apraksts