Categories
Uldis Žagata

Es mācēju danci vest

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 vai 16 pāriem

Iestudēta 1963./1964. gada sezonā Latvijas Valsts universitātes Tautas deju ansamblī “Dancis”. Dejas autora iecere bijusi izveidot  latviešu polonēzi. Ar majestātisko cēlumu un iznesību deja ir viena no populārākajām latviešu skatuves dejām, kas ieguvusi visu paaudžu deju kolektīvu mīlestību. Dejas pamatā ir teciņu polka.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Sofijā (1968);  VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Valmierā (1975), Liepājā, Jēkabpilī, Limbažos (1978), Tukumā (1983); Tautas deju ansambļa svētki (1987); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988);  Latgales novada Deju svētki Viļānos (1997); Kurzemes novada Deju svētki Rojā (1997); XII Deju svētki (1998); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008), XVI Deju svētki, dejas  fragments kolāžai “Es mācēju danci vest” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008;
  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1970.

Dejas apraksts

Categories
Harijs Sūna

Pie Daugavas

Elgas Īgenbergas mūzika

Harija Sūnas teksts

Deja 8 pāriem

Deja tapusi Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1956. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā.

Pateicoties dejotāju vispusīgai tehniskai sagatavotībai, dejā iespējama augstāka stilizācijas pakāpe.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivāls Maskavā (1957); IV Deju svētki (1960); Padomju Latvijas skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki (1960); V Deju svētki (1965); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī (1978), Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī, Jēkabpilī (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Latviešu tautas dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1958.

Dejas apraksts

Categories
Vilis Ozols

Klabdancis

Rūdolfa Šteina mūzika

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1966. gadā Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvā “Atvasara”. Prēmēta Jaunrades deju konkursā 1967. gadā. Autors iestudējis oriģinālu dejas pamatsoli, iedvesmu tam smēlies jaunībā no sava tēva brāļa rādītā “klabsoļa”.  

1992. gadā deju pirmo reizi izpilda jaunieši Tautas deju ansambļa “Vektors” dejotāji. Gadu gaitā deja iekļauta koprepertuāros visu paaudžu dejotāju koncertu programmās.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Deju svētki (1970); VII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988); Dziesmu un  Deju svētki “Rīgai 800” (2001); Jelgavas un Dobeles novadu koncerti “Danču lustes” Dobelē (2007,  2009, 2012); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem 60” (2008); Vidzemes novada Deju svētki (2011); XVI Deju svētki, fragments kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018).  

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Vilis Ozols Zemgales deju ķēniņš. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2006.

Dejas apraksts

Categories
Arvīds Donass

Visi ciema suņi rēja

Tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē

Deja 8 pāriem

Pāru deja, kur darbība notiek pa apli. Pavadījumam izmantota tautasdziesma “Visi ciema suņi rēja”. Soļu kombināciju raksturs un dažādie satvērieni pārī nosacīti ataino dziesmas tekstu. Soļu kombinācijas veido divsoļu polkas solis, teciņus solis ar palēcienu, skrējiena solis, lēcieni, mainot kājas un sasitot plaukstas, griešanās ar virpuli. Dominē vaļējais vidukļa plecu aptvēriens, vaļējais satvēriens, slēgtais vidukļa plecu aptvēriens. 

Dejai pirmajā skatuviskās tautas dejas jaunrades deju konkursā 1958. gadā piešķirta veicināšanas prēmija.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

IV Deju svētki (1960); VI Deju svētki (1970); Tautas deju ansambļu koncerts (1973); Zonālie Deju svētki Ogrē (1978), Limbažos (1983), Jēkabpilī (1988); XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki (1998); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • 1970.g. Dziesmu svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1968;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams,1959

Dejas apraksts