Categories
Harijs Sūna

Sadancošana Ludzā

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Ēriks Zeps – akordeons; Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņš Miļevsksis – bungas un perkusijas, čelesta; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Raimonds Gulbis – fagots; Eduards Plankājs – balss (tūru pieteikumi). Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis
“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Ēriks Zeps – akordeons; Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņš Miļevsksis – bungas un perkusijas, čelesta; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Raimonds Gulbis – fagots.
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 4 pāriem (2 jauniešu pāri, 2 pāri – vidēja vecuma dejotāji)

Deja pirmo reizi iestudēta Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1958. gadā. Tā ir kadriļas tipa deja, kuras pamatā izmantoti ekspedīcijā Latgalē iegūtie materiāli. Tautas deja no sadzīves pārnesta uz skatuvi, nezaudējot sasaisti ar orģinālu un saglabājot tautas humora izjūtu. Dejošanas gaitā parādītas dažādas attiecības starp personāžiem: starp jauniešu pāriem – draiskas, starp vidēja vecuma dejotāju pāriem – nopietnākas.

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melgaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Tautu dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1960.
Categories
Alfrēds Rūja

Vecie zvejnieki

Tautas mūzika Dzintara Kļaviņa apdarē

Deja 8 pāriem

Tāpat kā deju “Sārabumbals”, arī  deju “Vecie Zvejnieki” Alfrēds Rūja izveidojis kopā ar Dzintaru Kļaviņu 1955. gadā uzvedumam “Līvu zeme – Dzintarzeme”, balstoties lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfiskās folkloras materiālā. Dejas valoda un dejas tēls atbilst mūzikas raksturam un dziesmas tekstam. Kompozīcija ir skaidra un stilistiski izturēta. Kustības pavada līgana auguma šūpošanās. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā (1957); Latvijas PSR Valsts Deju ansamblis “Sakta” (1959); V Deju svētki (1965); Tautas deju ansambļu koncerts (1973), Zonālie Deju svētki Valmierā (1975), Limbažos, Ventspilī (1983), Jēkabpilī, Gulbenē (1988); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.

Dejas apraksts

Categories
Alfrēds Rūja

Sārabumbals

Tautas mūzika Dzintara Kļaviņa apdarē

Deja 8 pāriem

1950. gados Alfrēds Rūja kopā ar mūzikas skolas audzēkni Kārli Tenni veica lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfiskās folkloras apzināšanu Kolkā un Mazirbē. Pateicoties bagātīgi savāktajam materiālam, Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Ventspils strādnieku klubā nodibina lībiešu un ventiņu Dziesmu un deju ansambli Alfrēda Rūjas un Dzintara Kļaviņa vadībā. Radošais tandēms izveido uzvedumu “Līvu zeme – Dzintarzeme”, kura režisori Marga Tetere un Kārlis Valdmanis. Deja “Sārabumbals” izveidota 1955. gadā un iekļauta uzvedumā. Ar šo uzvedumu Dziesmu un deju ansamblis 1957. gadā viesojās Maskavā.

Deja “Sārabumbals” visbiežāk dejota kāzās, katru gājienu pēc kārtas atkārtojot visiem puišiem un pāriem. Deja varēja turpināties 40 līdz 50 minūtes, kamēr visi izdejojās. Rekonstruējot deju skatuves priekšnesumam, horeogrāfam izdevies prasmīgi izveidot vairāku pāru un visu dejotāju vienlaicīgu dejojumu, saglabājot visas tūres, pamatelementus un dejas garu kā spilgtu liecību lībiešu deju kultūrai. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā (1957); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1959); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un deju svētki “Rīgai 800” (2001).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Dejas. Vissavienības pad. jau. Festivāls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.
Categories
Jēkabs Ķīburs

Sievu polka

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 sievām

Radusies ap 1953. gadu. Pierakstīta 1955. gadā Bārtā. Iestudēta, gatavojot uzvedumu “Vakars Bārtas kolhozā” Latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā (1955). Dejā attēlots Bārtas sievu brašums, iznesīgums un  pamatīgums. Dejas pamatā polka un savdabīgs galopa solis, nesaslēdzot kājas. Dejojot pārī, izmantots Bārtai raksturīgais sievu un meitu slēgtais aptvēriens virs elkoņiem un sānis sadotām rokām. Sievām kamzoļa kabatiņā mutautiņš, kuru izmanto dejā. Drastiska rakstura deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); Zonālie Deju svētki Gulbenē, Aizkrauklē, Ventspilī (1983); IX Deju svētki (1985).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa tautas mākslas centrs,1995
  • Dejas. Vissavienības Padomju Jaunatnes Festivāls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.

Dejas apraksts