Tautas mūzika Dzintara Kļaviņa apdarē
Deja 8 pāriem
1950. gados Alfrēds Rūja kopā ar mūzikas skolas audzēkni Kārli Tenni veica lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfiskās folkloras apzināšanu Kolkā un Mazirbē. Pateicoties bagātīgi savāktajam materiālam, Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Ventspils strādnieku klubā nodibina lībiešu un ventiņu Dziesmu un deju ansambli Alfrēda Rūjas un Dzintara Kļaviņa vadībā. Radošais tandēms izveido uzvedumu “Līvu zeme – Dzintarzeme”, kura režisori Marga Tetere un Kārlis Valdmanis. Deja “Sārabumbals” izveidota 1955. gadā un iekļauta uzvedumā. Ar šo uzvedumu Dziesmu un deju ansamblis 1957. gadā viesojās Maskavā.
Deja “Sārabumbals” visbiežāk dejota kāzās, katru gājienu pēc kārtas atkārtojot visiem puišiem un pāriem. Deja varēja turpināties 40 līdz 50 minūtes, kamēr visi izdejojās. Rekonstruējot deju skatuves priekšnesumam, horeogrāfam izdevies prasmīgi izveidot vairāku pāru un visu dejotāju vienlaicīgu dejojumu, saglabājot visas tūres, pamatelementus un dejas garu kā spilgtu liecību lībiešu deju kultūrai.
Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:
VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā (1957); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1959); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un deju svētki “Rīgai – 800” (2001).
Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:
- Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
- Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
- Dejas. Vissavienības pad. jau. Festivāls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.