Ilmārs Dreļs

Dzimis 24.12.1966., Viļānos

Horeogrāfs, deju pedagogs, Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, tautas mūzikas instrumentu meistars.

Ilmārs Dreļs: “Horeogrāfam tas, protams, ir augstākais pakāpiens – ka esi atzīts, ka tieši tavas dejas iekļauj lielajos Dziesmu un Deju svētkos. Bet tās izjūtas… Man pašam labāk patīk dejot uz laukuma – labākās sajūtas ir tieši dejojot.

Deja ir žanrs, kas jāvērtē no malas. Es pats pārsvarā vienmēr cenšos meklēt dziļāku jēgu – kāpēc darām tā, kā darām, kāpēc veidojam tieši tādas kustības vai tādus zīmējumus, pievēršu uzmanību arī dziedātajam tekstam.” /Igavena Guna. Horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs: Dejā vienmēr cenšos meklēt dziļāku jēgu. Lsm.lv. 12.02. 2017./

Dzimis 1966. gada 24. decembrī Viļānos. Dejot sācis Viļānu deju kolektīvā pie Lūcijas Kukaines.

Pabeidzis Viļānu profesionāli tehnisko skolu, iegūstot elektriķa kvalifikāciju.

1988.–1991. g. – darbs Lūznavas kultūras namā. Pirmā pieredze deju kolektīvu vadīšanā – Lūznavas lauksaimniecības tehnikuma jauniešu deju kolektīvs un vecākās paaudzes deju kolektīvs.

1989. g. – iestājies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.

1998. g. – absolvējis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu.

Kopš 1991. gada – Rēzeknes deju kopas un kapelas “Dziga” dibināšanas ierosinātājs un deju kopas vadītājs; tajā pats gan dejo, gan dzied, gan spēlē kapelā. I. Dreļa vadībā ansamblis pievērsis īpašu uzmanību Latgales folkloras mantojuma popularizēšanai – izdejotas un izdziedātas pašu vāktās un apzinātās Latgales novada etnogrāfiskās dejas un tautasdziesmas. Tāpat koncertos tiek dejotas arī paša vadītāja veidotās etnogrāfisko deju horeogrāfiskās apdares un jaunrades dejas. Kopas darbības laikā izveidotas deju programmas “Auzu Jumis”, “Lūkošanās”, “Kāzas” un “Latgales novada deju programma”. Programmas rādītas Latvijas Deju svētkos un starptautiskos folkloras un deju festivālos Latvijā, Polijā (1992, 1994), Somijā (1995), Igaunijā (1995), Holandē (1996) un Čehijā (1997).

Rēzeknes Augstskolas Mūzikas un horeogrāfijas katedras lektors

1992.–2016. g. – Rēzeknes Tautas teātra aktieris.

Viens no ražīgākajiem Latgales horeogrāfiem. Vairāk nekā 20 deju autors. Jaunrades deju konkursos kopš 1991. gada prēmētas daudzas Ilmāra Dreļa dejas: “Lūznavas dancis” (1991), “Ozeits” (1996), “Rozentovas kadriļa” (1996), “Nautrēnu dancis” (1999), “Sieņos i sieņos” (1999), “Dzīd voi raudi tautu meita” (2002), “Vingerka” (2004), “Kūmas” (2004), “Čī čā, gūteņa” (2010) u.c.

Ilmāra Dreļa dejas dejotas XI–XVI Deju svētkos (1993–2018) un Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” (2001)

Ilmārs Dreļs ir XII; XIII; XIV; XV un XVI Deju svētku (1998, 2003, 2008, 2013, 2018) un Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” (2001) virsvadītājs. X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2010) virsvadītājs.

Rēzeknes rajona – Rēzeknes un Viļānu novadu, Rēzeknes pilsētas (kopš 1994. gada) un Balvu rajona (1999–2003) deju kolektīvu virsvadītājs.

1992. g.- Valsts Kultūrkapitāla fonda prēmija “Par etnogrāfiskās domas iedzīvināšanu latviešu skatuviskajā dejā”.

2001. g.- Lielā folkloras gada balva par tradicionālās kultūras mantojumā balstītu jaunradi.

2005. g. – Lielā folkloras gada balva par izglītības veicināšanu tradicionālajā kultūrā.

Ilmārs Dreļs ir Latgales novada tautas dejas balsts, jo, pateicoties viņam, latgaliešu dejotājiem ir savs atšķirīgs un novadam raksturīgs repertuārs. Viņa dejas dejo ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Savās dejās viņš izmanto gan ģimenes godu, gan gadskārtu ieražu norises, gan Latgalei raksturīgos deju soļus un mūziku.

Ilmāra Dreļa horeogrāfa talants pirmoreiz izpaudies, dienot Padomju armijā. Kad, gatavojoties Oktobra svētkiem, vajadzēja sagatavot deju priekšnesumu, Ilmārs kopā ar armijas biedru no Volgogradas sacerēja un nodejoja ukraiņu deju “Hopaks”.

Pēc atgriešanās no armijas un Viļānu arodskolas beigšanas Ilmārs Dreļs dodas uz Jelgavu, lai Lauksaimniecības Universitātē iegūtu pārtikas tehnologa izglītību. Studiju laikā Ilmārs dejo TDA “Nākotne”. Tomēr drīz vien viņš saprot, ka pārtikas tehnoloģija nebūs viņa aicinājums, un studijas pārtrauc. Atgriežoties Latgalē, Lūznavā sākas Ilmāra deju kolektīva vadītāja gaitas, un loģisks ir atzinums, ka nepieciešamas dziļākas zināšanas šai virzienā, tāpēc viņš iestājas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma neklātienē, un drīz pēc tam arī Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas nodaļā, kuru absolvē 1998. gadā. Paralēli studijām Ilmārs Dreļs dodas folkloras ekspedīcijās uz Līksnu, Zeļenopoli, Ziemeļlatgali un citām vietām Latgalē.

Šajā laikā Ilmārs izveido arī  Rēzeknes deju kopu “Dziga”. 1992. gadā notiek pirmais Starptautiskais folkloras deju festivāls “Sudmaliņas”, un svarīgs dalības nosacījums tajā ir, ka jādejo dzīvās mūzikas pavadījumā. Tas ir iemesls, lai izveidotu kapelu “Dziga”, kuras vadītājs ir Gunārs Igaunis. Ar kapelu dejotāji turpmākajos gados veido vienotu ansambli. Dibinot deju kopu “Dziga”, tika uzstādīts virsuzdevums: latgaliešu folkloras deja un mūzika kā pamats horeogrāfiskajai daiļradei. Ideja popularizēt Latgales novada folkloras bagātību, laužot ierastās, klišejiskās skatuves dejas tradīcijas, piedāvājot citādus, raksturā dziļākus, folklorā balstītus priekšnesumus, guva atsaucību dejotāju vidū. “Dzigas” uzstāšanās pamatprincips ir ietverts vadītāja nu jau folklorizētajā teicienā: “Dejosim savam priekam, tad prieku gūs arī skatītājs. Dejosim savam priekam, cienot skatuvi un skatītāju, cienot latviešu tautastērpu un tā valkāšanas tradīcijas.”

Horeogrāfs Ilmārs Dreļs uzskata, ka savu ieguldījumu Latgales novada popularizēšanā viņš dod ar dejām. Dejās, iedvesmojoties no ekspedīcijās gūtajiem materiāliem un Latgales tautas mūzikas, viņš cenšas paust latgaliešu dzīvespriecīgo, sirsnīgo un dejisko garu.

Ilmārs Dreļs: “Es necenšos panākt, lai dejotājiem vajadzētu daudz slīpēt deju, ka “spīd un laistās”, bet gribu, lai dejotāji izjustu dejas prieku. Latgalē ir dzīvojušas un dzīvo daudzas tautas, te ir asiņu sajaukums, un temperaments citādāks, tas smeķis rodas, ja deju dzīvo tepat uz vietas. No tālienes latgaliešu deju uztaisīt ir grūti.” (Intervija žurnālistei I. Vītolai. Latgalieši deju izdzīvo. Lauku Avīze. Nr. 64, 21.08.2003.)

Ilmārs Dreļs sāk piedalīties jaunrades deju konkursos un gūst panākumus. Lielākajai daļai Ilmāra Dreļa deju mūzikas autors vai tautas mūzikas apdares veidotājs ir ilggadējais kapelas “Dziga” vadītājs Gunārs Igaunis. Ar Gunāru Igauni produktīva sadarbība Ilmāram Dreļam veidojas, dodoties ekspedīcijās uz Latgales ciemiem. G. Igaunis apzina muzikālo materiālu, I. Dreļs pieraksta, ko un kā senāk dejojuši. Vienmēr Ilmāra Dreļa deju veidošana ir saistīta ar latgaliešu tautas mūziku. Ilmārs arī pats ir aktīvs kapelas “Dziga” dalībnieks, spēlējot vairākus instrumentus. No 2005. līdz 2008. gadam viņš kopā ar Gunāru Igauni bijis arī Mūzikas instrumentu darbnīcas meistars.

Jaunā horeogrāfa veikums tiek novērtēts arī Latvijas mērogā. Viņš tiek pieaicināts veidot Deju svētku repertuāru. Iesākumā viņa dejas tiek iekļautas Deju svētku Latgales novada programmās (XI un XII Deju svētki,1993, 1998). 2003. gada XIII Deju svētku lieluzvedumā “Mana pasaule”, kur uzveduma ideja tika izteikta caur četrām stihijām – zemi, uguni, ūdeni un gaisu – šim nolūkam veidojot īpašas, libretam pakļautas horeogrāfijas, tiek iekļauta Ilmāra Dreļa “Lietus deja”, kas saistīta ar lietu kā Dieva rasu, Jāņos līgojot. Deja “Podnieka sapnis” tika veidota 2008. gada XIV Deju svētku lieluzvedumam “Izdejot laiku”, dejā paužot novada kolorītu un parādot Latgalē iemīļotu un slavenu amatu. Savukārt deja “Tec, peleite” kā Ziemassvētku deja tika veidota 2013. gada XV Deju svētku lieluzvedumam “Tēvu laipas”, kurā  tika izdejots viss gada ritums. XV Deju svētkos bija iekļautas arī dejas “Kūmas” un “Zynu, zynu tāva sātu”. XVI Deju svētkos 2018. gadā deju lieluzvedumā “Māras zeme”, kas stāsta par latviešu nācijas veidošanos daudzu gadsimtu gaitā, tika iekļautas Ilmāra Dreļa dejas “Bāra bērnu ganu rīti” un “Ienes Māras baznīcā”.

Ar savām dejām “ielaužoties” Deju svētku repertuārā, Ilmārs Dreļs iemanto arī Deju svētku virsvadītāja godu. 1993. gada XI Deju svētkos viņš vēl ir Latgales novada dejotāju virsvadītāja I. Magones asistents, bet XII, XIII, XIV, XV un XVI Deju svētkos, kā arī Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” (2001) kāpj virsvadītāju tribīnē kā patstāvīgs un pilntiesīgs virsvadītājs.

Žurnāliste Anna Rancāne: “Ilmārs Dreļs ir Ziemassvētku bērns. Laikam tāpēc viņa radītajās un apdarinātajās Latgales dejās ir tāda patiesa gaismas atgriešanās līksme un filozofiska apjauta par Dieva un dabas nolikto kārtību mūža ritumā. Dejās ir ielikts viss – cilvēka mūžs no šūpuļa līdz aiziešanai. Viņa dejās ir arī puicisks azarts un īsti latgaliska sirsnība un vienkāršība. Dejā tiešām ir viss – mīlestība, šūpulis un mūžīgā gaismas atgriešanās.” (Dejā var ielikt visu. Dziesmusvētki. Nr.1/2, 2003)

Avoti:

Ingrīda Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003. V/a Tautas mākslas centrs, 2007

https://dziesmusvetki.lndb.lv

Guntis Tjarvja. Horeogrāfa Ilmāra Dreļa devums jauniešu latgaliskās identitātes veicināšanā. Maģistra darbs Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijā. Rīga, 2013

Brigita Čikste
2021. gada janvāris

Categories
Ilmārs Dreļs

Kūmas

Tautas mūzika Gunāra Igauņa apdarē

Deja 8 pāriem

Deja pirmo reizi iestudēta Rēzeknes pilsētas deju kopā “Dziga” 2002. gadā. Dejas idejas pamatā  pādes dīdīšanas rituāls. Dejā īpaši parādīts Latgales novada cilvēku azartiskais temperaments un savstarpējās attiecības. Tā veidota visu vecuma grupu deju kolektīviem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XV Deju svētki (2013); XV Kanādas latviešu dziesmu un deju svētki (2019).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Repertuārs. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2011.