8 pāriem

Categories
Harijs Sūna

Pie Daugavas

Elgas Īgenbergas mūzika

Harija Sūnas teksts

Deja 8 pāriem

Deja tapusi Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1956. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā.

Pateicoties dejotāju vispusīgai tehniskai sagatavotībai, dejā iespējama augstāka stilizācijas pakāpe.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivāls Maskavā (1957); IV Deju svētki (1960); Padomju Latvijas skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki (1960); V Deju svētki (1965); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī (1978), Tukumā (1983); IX Deju svētki (1985); Zonālie Deju svētki Daugavpilī, Jēkabpilī (1988).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Harijs Sūna un latviešu deja. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2004;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Latviešu tautas dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1958.
Informācija par deju – Pie DaugavasDownload
Categories
Harijs Sūna

Audēju deja

Tautas mūzika Jāņa Ķepīša apdarē

Deja 8 pāriem

Dejas pirmais variants iestudēts Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas deju kolektīvā un pirmizrādi piedzīvo 1949. gadā. Šodien zināmais variants tapis Latvijas Valsts universitātes deju ansamblī “Dancis” 1957. gadā, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā. Dejas ritmiskais zīmējums ataino steļļu darbību un aušanas procesu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975); Zonālie deju svētki Ogrē (1978), Tukumā (1983), Jēkabpilī, Valmierā (1988); X Deju svētki (1990);  XII Deju svētki (1998).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998;
  • X Latviešu Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
  • Dejas pašdarbības kolektīviem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955;
  • 1955.g. Padomju Latvijas III Dziesmu svētki. Dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.
Informācija par deju – Audēju dejaDownload

Categories
Alfrēds Spura

Es par bēdu nebēdāju

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Dita Kantore – balss; Elīna Ose – balss; Dagnija Tuča – balss; Laura Leontjeva – balss; Matīss Tučs – balss; Kārlis Taube – balss; Edžus Voss – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Eduards Plankājs – balss
Instrumentālais aranžējums – Mārtiņš Miļevskis
Vokālais aranžējums – Laura Leontjeva

Tautas mūzika Rūdolfa Šteina apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1971. gadā Tautas deju ansamblī  “Dancis”. Kustību kombinācijas veidotas galvenokārt pāros, atbilstoši mūzikas raksturam, dziesmas pantiem un piedziedājumam. Pakāpeniski soļu kombinācijas tiek paplašinātas ar kāju izspērieniem, piesitieniem un roku vēzieniem. Dejas uzbūve un dinamisms atbilst tās nosaukumam. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVII Dziesmu svētki (1977); Tautas deju ansambļu koncerti (1973, 1977, 1987), Zonālie Deju svētki, Aizkraukle, Daugavpilī, Valmierā (1975), Limbažos (1978).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Es par bēdu nebēdāju. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1975
Informācija par deju – Es par bēdu nebēdājuDownload
Categories
Alfrēds Spura

Diždancis

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1973. gadā Tautas deju ansamblī “Dancis”. Jaunrades deju konkursā 1978. gadā ieguva 2. vietu. Dejas radīšanā horeogrāfu iedvesmojusi tautas deja “Ekosēze” un tās mūzika. Veidojot horeogrāfiju, autors  saglabājis mūzikā iekodētos darbību atkārtojumus. Cēla, iznesīga deja.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); XII Deju svētki (1998); Zonālie Deju svētki Limbažos (1983).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998; 
  • Latviešu jaunrades dejas VIII. E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskais centrs. Rīga: Avots, 1983;
  • Diždancis. E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Rīga: Zvaigzne, 1979.
Informācija par deju – DiždancisDownload
Categories
Alfrēds Rūja

Vecie zvejnieki

Tautas mūzika Dzintara Kļaviņa apdarē

Deja 8 pāriem

Tāpat kā deju “Sārabumbals”, arī  deju “Vecie Zvejnieki” Alfrēds Rūja izveidojis kopā ar Dzintaru Kļaviņu 1955. gadā uzvedumam “Līvu zeme – Dzintarzeme”, balstoties lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfiskās folkloras materiālā. Dejas valoda un dejas tēls atbilst mūzikas raksturam un dziesmas tekstam. Kompozīcija ir skaidra un stilistiski izturēta. Kustības pavada līgana auguma šūpošanās. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā (1957); Latvijas PSR Valsts Deju ansamblis “Sakta” (1959); V Deju svētki (1965); Tautas deju ansambļu koncerts (1973), Zonālie Deju svētki Valmierā (1975), Limbažos, Ventspilī (1983), Jēkabpilī, Gulbenē (1988); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.

Dejas apraksts

Categories
Alfrēds Rūja

Sārabumbals

Tautas mūzika Dzintara Kļaviņa apdarē

Deja 8 pāriem

1950. gados Alfrēds Rūja kopā ar mūzikas skolas audzēkni Kārli Tenni veica lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfiskās folkloras apzināšanu Kolkā un Mazirbē. Pateicoties bagātīgi savāktajam materiālam, Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Ventspils strādnieku klubā nodibina lībiešu un ventiņu Dziesmu un deju ansambli Alfrēda Rūjas un Dzintara Kļaviņa vadībā. Radošais tandēms izveido uzvedumu “Līvu zeme – Dzintarzeme”, kura režisori Marga Tetere un Kārlis Valdmanis. Deja “Sārabumbals” izveidota 1955. gadā un iekļauta uzvedumā. Ar šo uzvedumu Dziesmu un deju ansamblis 1957. gadā viesojās Maskavā.

Deja “Sārabumbals” visbiežāk dejota kāzās, katru gājienu pēc kārtas atkārtojot visiem puišiem un pāriem. Deja varēja turpināties 40 līdz 50 minūtes, kamēr visi izdejojās. Rekonstruējot deju skatuves priekšnesumam, horeogrāfam izdevies prasmīgi izveidot vairāku pāru un visu dejotāju vienlaicīgu dejojumu, saglabājot visas tūres, pamatelementus un dejas garu kā spilgtu liecību lībiešu deju kultūrai. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā (1957); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1959); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); IX Deju svētki (1985); X Deju svētki (1990); Dziesmu un deju svētki “Rīgai – 800” (2001).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
  • Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965;
  • Dejas. Vissavienības pad. jau. Festivāls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.
Informācija par deju – SārabumbalsDownload
Categories
Vilis Ozols

Klabdancis

Rūdolfa Šteina mūzika

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1966. gadā Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvā “Atvasara”. Prēmēta Jaunrades deju konkursā 1967. gadā. Autors iestudējis oriģinālu dejas pamatsoli, iedvesmu tam smēlies jaunībā no sava tēva brāļa rādītā “klabsoļa”.  

1992. gadā deju pirmo reizi izpilda jaunieši – Tautas deju ansambļa “Vektors” dejotāji. Gadu gaitā deja iekļauta koprepertuāros visu paaudžu dejotāju koncertu programmās.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VI Deju svētki (1970); VII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988); Dziesmu un  Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); Jelgavas un Dobeles novadu koncerti “Danču lustes” Dobelē (2007,  2009, 2012); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); Vidzemes novada Deju svētki (2011); XVI Deju svētki, fragments kolāžā “Es mācēju danci vest” (2018).  

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Vilis Ozols – Zemgales deju ķēniņš. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2006.
Informācija par deju – KlabdancisDownload
Categories
Arta Melnalksne

Cūkas driķos

Tautas mūzika grupas “Iļģi” apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta deju kopā “Zalktis” 1999. gada augustā kā veltījums Starptautiskajam tautas deju festivālam “Sudmaliņas”. Deja veidota, izmantojot etnogrāfisko deju “Cūkas driķos” un “Mazais kamoliņš”  horeogrāfiskās norises un mūzikas materiālu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

IV Starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” (1999); XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Cūkas driķos. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2000.
Informācija par deju – Cūkas driķosDownload
Categories
Arta Melnalksne

Ak, tu, mana vecā Līze

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1994. gadā deju kopā “Zalktis”. Jaunrades deju konkursā Valmierā 1995. gadā piešķirta 1. prēmija. Deju svīta 5 daļās: “Ak, tu mana, vecā Līze”, “Nabadziņš dancot gāja”, “Cel pa priekšu labo kāju”, “Kūju dancis”, “Ak, tu mana, vecā Līze”. Horeogrāfisko leksiku veido dažādas polkas soļu kombinācijas un lēcieni, izmantojot skalus. Dejā parādīta puišu un meiteņu sacenšanās veiklībā un atjautībā.

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Ak, tu mana, vecā Līze. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995.
Informācija par deju – Ak, tu mana, vecā LīzeDownload
Categories
Velta Lodiņa

Andžiņš

Tautas mūzika Viktora Sama apdarē, tautasdziesmas vārdi 

Deja 8 pāriem

Tautas dejas horeogrāfiskā apdare, pirmo reizi iestudēta 1970. gadā Saldus Tautas deju ansamblī “Kursa”. Pirmo reizi dejota Saldus rajona Tautu draudzības svētkos 1972. gadā. Jaunrades konkursā 1973. gadā iegūst 3. vietu. Ļoti populāra dažādu vecumu bērnu deju kolektīvu vidū. 

Dejas horeogrāfiskās leksikas pamatā ir no etnogrāfiskās dejas saglabātais polkas solis, ko dejo partneri, nostājoties viens otram pretī. Meita dejo polkas soļus griežoties, puisis tai seko. Puisim rokas sakrustotas uz krūtīm. Deju izpilda dzīvi un rotaļīgi. Pateicoties veiksmīgajam muzikālajam aranžējumam un lakoniskajai dejas kompozīcijai, to joprojām dejo gan bērnu, gan jauniešu, gan vidējās paaudzes deju kolektīvi. 

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Saldus rajona Tautu draudzības svētki (1972);  Zonālie Deju svētki Kuldīgā (1972, 1975), Liepājā (1978), Valmierā, Gulbenē, Kuldīgā (1988);  X Deju svētki (1990); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); Kurzemes novada Deju svētki (2005); XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015). 

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1976;
  • Zandas Mūrnieces bakalaura darbs “Veltas Lodiņas radošā darbība”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 1992.
Informācija par deju – AndžiņšDownload