’90

Categories
Gunta Skuja

Pērkoņdancis

Tautas mūzika Valta Pūces apdarē

Deja 10 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1988. gadā Tautas deju ansamblī “Kalve”. Etnogrāfiskās dejas “Pērkoņdancis” apdare, kurā izmantoti dažādi kāju piesitieni, saglabājot dejas “Pērkoņdancis” pamatprincipu, kā arī autores oriģinālas soļu kombinācijas. Deja veidota netradicionālam pāru skaitam – 10 pāriem. Sākumā dejota jauniešu deju kolektīvos, ar laiku iekļauta vidējās paaudzes deju kolektīvu repertuārā. Deja ir spilgts etnogrāfisko deju apdares piemērs.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Dziesmu un Deju svētki “Rīgai 800” (2001);  Zemgales novada Deju svētki Dobelē (2005); VI Vislatvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki Bauskā (2006);  Jelgavas un Dobeles novadu koncerts “Danču lustes” Dobelē (2007); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts  “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Jaunrades dejas. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1999.
Informācija par deju – PērkoņdancisDownload
Categories
Arta Melnalksne

Ak, tu, mana vecā Līze

Tautas mūzika Sniedzes Grīnbergas apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta 1994. gadā deju kopā “Zalktis”. Jaunrades deju konkursā Valmierā 1995. gadā piešķirta 1. prēmija. Deju svīta 5 daļās: “Ak, tu mana, vecā Līze”, “Nabadziņš dancot gāja”, “Cel pa priekšu labo kāju”, “Kūju dancis”, “Ak, tu mana, vecā Līze”. Horeogrāfisko leksiku veido dažādas polkas soļu kombinācijas un lēcieni, izmantojot skalus. Dejā parādīta puišu un meiteņu sacenšanās veiklībā un atjautībā.

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Ak, tu mana, vecā Līze. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995.
Informācija par deju – Ak, tu mana, vecā LīzeDownload
Categories
Jānis Ērglis

Krustimi dejama, krustimi lecama

Ilgas Reiznieces mūzika

Deja 8 pāriem

Deja pirmo reizi iestudēta 1992. gadā Latvijas PSR Valsts ansamblī “Daile”.

Ornamentāla deja, kur zīmējumi tiek veidoti no senču rakstiem, ko var interpretēt šādi: “Sāksim iet visi darba ceļus ar zināšanām un prieku, visi, vienmēr visi”.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

XI Deju svētki (1993); Dziesmu un Deju svētki “Rīgai – 800” (2001); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • XI Deju svētki. E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1993.
Informācija par deju – Krustami dejami, krustami lecamiDownload
Categories
Jānis Ērglis

Govju kazaks

Tautas mūzika Jāņa Grigaļa apdarē

Deja 8 pāriem un 1 meitai vai puisim

Pirmo reizi iestudēta 1995. gadā  deju ansamblī “Daile”, sižetiska sacensību deja. Saimniece ritmā, kas domāts talcinieku aicināšanai mājās, sauc pusdienās talciniekus. Dejas lielākajā daļā rokas brīvas, dabiski gar sāniem. Kustības izpilda rotaļīgi, enerģiski. Katru soļu kombināciju saimniece pavada, ritmiski sitot ar koka āmurīti pa dēli, šo ritmu dejas laikā izpilda arī dejotāji. Meitenēm ieteicamais tērps ir brunči, blūze, priekšauts un lakats ap kaklu. Puišiem – krekls un bikses un, ja ir, salmenīca. Gan meitām, gan puišiem kājās pastalas. Saimniecei  – daudz bagātīgāks kostīms, atbilstoši saimnieces statusam.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerts “Deja kāpj debesīs”(2015).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

Latvijas Republikas IZM Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs, 1999.

Informācija par deju – Govju kazaksDownload
Categories
Aija Baumane

Alsunģietis

Tautas mūzika Viļa Kokamegi apdarē

Deja 8 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Rotaļa” 1994. gadā. Jaunrades deju konkursā 1995. gadā deja iegūst 1. vietu. Dejas impulss rasts etnogrāfiskās dejas pamatos un  tautasdziesmās. Dejas autore veidojusi izvērstu 8 pāru tautas dejas apdari, saglabājusi dejai raksturīgo divsoļu polku un slēgto aptvērienu. Ieviesusi skrējiena, gājiena soli, kāju piesitienus un vaļējo aptvērienu. Piemeklētais tautasdziesmas teksts palīdz atklāt partneru attiecības. Dejo Alsungas novada tērpos.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Kurzemes novada deju programmu skate-programma “Nāc uz danci Kurzemē!” (sadarbībā ar Ojāru Grasi, 1996); Kurzemes novada deju svētki Rojā “Nāc uz danci Kurzemē” (1997); XII Deju svētki (1998); XIV Deju svētki (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • XIV Deju svētki. Deju lieluzvedums “Izdejot laiku”. Repertuārs. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007;
  • Trejkrāsainā. Aija Baumane un viņas dejas. Sērija “Latviešu dejas meistari”. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2007.
Informācija par deju – AlsunģietisDownload