16 pāriem

Categories
Uldis Žagata

Es mācēju danci vest

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē

Deja 8 vai 16 pāriem

Iestudēta 1963./1964. gada sezonā Latvijas Valsts universitātes Tautas deju ansamblī “Dancis”. Dejas autora iecere bijusi izveidot  latviešu polonēzi. Ar majestātisko cēlumu un iznesību deja ir viena no populārākajām latviešu skatuves dejām, kas ieguvusi visu paaudžu deju kolektīvu mīlestību. Dejas pamatā ir teciņu polka.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Sofijā (1968);  VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Valmierā (1975), Liepājā, Jēkabpilī, Limbažos (1978), Tukumā (1983); Tautas deju ansambļa svētki (1987); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1988);  Latgales novada Deju svētki Viļānos (1997); Kurzemes novada Deju svētki Rojā (1997); XII Deju svētki (1998); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008), XVI Deju svētki, dejas  fragments kolāžai “Es mācēju danci vest” (2018).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

  • Mūžīgais dejotprieks. Uldis Žagata. Rīga: V/A Tautas mākslas centrs, 2008;
  • Latviešu jaunrades dejas III. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1970.
Informācija par deju – Es mācēju danci vestDownload
Categories
Helēna Tangijeva-Birzniece

Rucavietis

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Ēriks Zeps – akordeons; Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņš Miļevskis – bungas un perkusijas; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Aivars Osītis – trompete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Pēteris Trasuns – alts; Pēteris Endzelis – oboja; Dita Kantore – balss; Elīna Ose – balss; Dagnija Tuča – balss; Laura Leontjeva – balss; Matīss Tučs – balss; Kārlis Taube – balss; Edžus Voss – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Eduards Plankājs – balss
Instrumentālais aranžējums – Mārtiņš Miļevskis
Vokālais aranžējums – Laura Leontjeva

Tautas mūzika Gunāra Ordelovska apdarē, radīta 1947. gadā

Deja 8, 12 vai 16 pāriem

Deja, tāpat kā “Gatves deja”, iekļauta Helēnas Tangijevas-Birznieces baletā “Laima”. Tā tiek dejota baleta finālā. Pazīstamo tautas deju  horeogrāfe interpretē brīvi, saglabājot raksturīgos tautas deju soļus, satvērienus un grupējumus. Deja veidota dinamiskā attīstībā. To uzsāk divi pāri, kuriem pakāpeniski pievienojas pārējie, kulmināciju sasniedzot pēdējos trīs gājienos, kad skatuvi piepilda visi dejotāji un pavadījumam pievienojas koris. No 1968. līdz 1997. gada iekļauta deju ansambļa “Daile” repertuārā.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958 VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978), Gulbenē (1983), Jēkabpilī (1988).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Rucavietis. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, 1969.
Informācija par deju – RucavietisDownload
Categories
Imants Magone

Skani, mana tēvu zeme

Gunāra Ordelovska mūzika

Deja 16 pāriem

Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī „Liesma” 1972. gadā. 1973. gadā Jaunrades deju konkursā iegūst 2. vietu.  Dejai ir divas daļas: pirmā – lēni plūstoša, otrā – dzīvi enerģiska. Gan pirmajā, gan otrajā daļā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – teciņus un skrējiena polka kombinācijā ar šādu soli: vienu kāju piesit pie otras palecoties (cabriol). Dejas lielākā vērtība ir bagātīgi izmantotie latviešu dejām raksturīgie grupējumi, gan zīmējumi, gan talantīgi, loģiskā secībā veidoti pārgājieni no viena zīmējuma uz nākamo. Deju veido dārziņi, dubultie dārziņi, kolonas, četrstūra grupas un pāru maiņas tajās, mazās sudmaliņas u.c., kā arī grupējumi darbībā – spirāle, pāru vijas, apdejošana u.c. Dejai ir himnisks raksturs – autors pauž savu attieksmi pret Latviju. Tā ir veidota saskaņā ar enerģiski pacilājošo un dejisko muzikālo materiālu.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

VII Deju svētki (1975);  Zonālie Deju svētki Aizkrauklē, Madonā, Kuldīgā, Valmierā (1975); XVII Dziesmu svētki (1977);  XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1983); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001).

Krājums, kurā atrodama informācija par deju:

  • Latviešu jaunrades dejas  VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1976.

Dejas apraksts