Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā
Latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un to lielkoncertu mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1998. gada – Tautas deju ansambļa “Teiksma” mākslinieciskais vadītājs.
Rita Spalva diskusijā “Ko mēs gribam dejot” nosaukusi Jāni Ērgli par Ulda Žagatas deju tradīciju turpinātāju. “Līdzīgi kā Lielais Skolotājs, Jānis Ērglis savās horeogrāfijās ir uzticīgs sarežģītām konstrukcijām, dinamikai, horeogrāfiskajam piesātinājumam un izpildījuma spēkam. Taču blakus tam viņam piemīt arī rūpe par skaidru vēstījumu, kas izpaužas izcilā dejas dramaturģijas izjūtā. Uldi Žagatu un Jāni Ērgli vieno arī skatījums uz humoristisko deju veidošanu. Komēdija, kā zināms, ir grūtākais skatuviskās darbības veids no dejas kompozīcijas veidošanas viedokļa. Tikai lieli meistari komiskas situācijas spēj “iestrādāt” dejas valodā. Un te nu abiem meistariem nav līdzinieku
Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā.
No 1970. līdz 1981. gadam mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā (tagad – Valmieras 1. ģimnāzija). Mīlestība pret deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) vadītajā Tautas deju ansamblī “Gauja” (1977–1981). Dejojis arī TDA “Liesma” pie Imanta Magones (1982–1983).
No 1981. līdz 1989. gadam studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra un kultūrizglītības darba fakultātes Kultūrizglītības darba nodaļā horeogrāfijas specialitātē.
1984. gadā kļuva par profesionālu dejotāju Valsts deju ansamblī “Daile” pie mākslinieciskā vadītāja Ulda Žagatas, ko J. Ērglis uzskata par savu “Lielo deju skolotāju”. 1991. gadā sācis strādāt ansamblī par baletmeistaru, bet no 1993. gada līdz ansambļa likvidēšanai 1997. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais baletmeistars.
Ar VDA “Daili” iestudētas daudzas spožas oriģinālhoreogrāfijas un trīs deju izrādes – “Tik uz laukiem”, “Ziemassvētki sabraukuši” un folkbalets “Kaķīša dzirnaviņas”. Sadarbībā ar Salacgrīvas dejotājiem izveidots deju uzvedums “Skroderdienas Silmačos”, bet Tautas deju ansamblim “Gundega” horeografēta teiksma “Turaidas roze”. Deju izrādes, īsāki uzvedumi un deju svītas vēlāk iestudētas arī TDA “Teiksma”: “Spoža zvaigzne iemirdzēja”, “Brīdis pirms”, “Lieldienu rītā sarkana saule” un citas. Kā kustību konsultants Jānis Ērglis dejas iestudējis arī teātra izrādēm: Dailes teātrī – A. Brigaderes “Brīnumputns”, A. Upīša “Sūnu ciema zēni” , Nacionālajā teātrī – R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” un P. Putniņa “Kvēli ilgotā”.
1992.–1996. g. J. Ērglis vadījis Rīgas 25. vidusskolas deju kolektīvu.
1997–1999. g. – Ādažu Tautas deju ansambli “Sprigulītis”, no 2010. gada vada arī Salacgrīvas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Tingeltangels”.
1998. gadā kļuvis par Tautas deju ansambļa “Teiksma” māksliniecisko vadītāju, nomainot ilggadējo vadītāju Viesturu Tīli. Pilnveidojot ansambļa skatuvisko meistarību un aktīvi spilgtinot tā repertuāru ar deju jaunradi, ierindojis to spožāko Latvijas Tautas deju ansambļu vidū. Savu horeogrāfa meistarību turpmāk realizējis tieši TDA “Teiksma”.
XI–XVI Deju svētku (1993, 1998, 2003, 2008, 2013, 2018) virsvadītājs, Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” virsvadītājs (2001). XII Deju svētkos (1998) viņš ir koncertuzveduma “Solis laikā” mākslinieciskais vadītājs un uzveduma “Kad uguns bija dievs” autors.
J. Ērglis ir XIII–XVI Deju svētku lieluzvedumu “Mana pasaule” (2003), “Izdejot laiku” (2008), “Tēvu laipas” (2013), “Māras zeme” (2018) koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs kopā ar Jāni Purviņu.
Latvijas Skolu jaunatnes VII–XI dziesmu un deju svētku virsvadītājs (1995, 2000, 2005, 2010, 2015). 2005. g. – VIII Skolu jaunatnes deju svētku uzveduma “Zelta kamolītis” mākslinieciskais vadītājs; IX Skolu jaunatnes deju svētku lielkoncerta “Ritums” koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs.
2004. g. – 41. Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāla “Eiropiāde” atklāšanas un noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un režisors.
2014. g. – deju lieluzveduma “Lec, saulīte” mākslinieciskais vadītājs Mežaparka Lielajā estrādē.
2001., 2002., 2004., 2010. g. – Tautas deju ansambļu svētku virsvadītājs.
Kopš 2006. gada – Rīgas pilsētas Dejotāju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs.
1990.–1993. g.– Saldus rajona; 1993.–1998. g.– Limbažu rajona deju kolektīvu virsvadītājs; 2006.–2018. g. – Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs; no 2020. gada – Valmieras deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs.
Sacerējis vairāk nekā 200 oriģināldeju, horeogrāfiju deju uzvedumiem un tautas deju apdaru, no tām ap 30 prēmētas jaunrades deju konkursos laikā no 1990. līdz 2020. gadam – “Hei, kovboj” (1990), “Krustimi dejama, krustimi lecama” (1991), “Gailīt’s saka vistiņai” (1992), “Aizputes dancis” (1995), “Ak, Grietiņ” (1997), “Reilenders” (1999), “Divi divi, kas tie divi” (2001), “Kreicburgas polka” (2001), “Pieci vilki kazu rāja” (2003), “Es izjāju prūšu zemi” (2004), “Meitu māte” (2009), “Tymsa, tymsa tā eglīte” (2010), ”Ābelīte” (2010), “Kad tie zēni prūšos gāja” (2010), “Vai domāji, vai cerēji” (2012), “Kungi mani karā sūta” (2012), “Jančuks dančuks” (2019), “Buobu dancis” (2020), “Uz Daugavas es dzīvoju” (2020) un citas. J. Ērgļa dejas dejotas XI–XVI Deju svētkos 1993.–2018. g. Vairāk nekā 20 horeogrāfijas sacerētas speciāli Deju svētku uzvedumiem un Latvijas mēroga deju pasākumiem, piemēram, “Baltu puķu guni kūru”, “Uz ūdeņa dvēselīte”, “Man deviņi bāleliņi”, “Dod man spēku, dod man laiku”, “Saule brida rudzu lauku”, “Rotā, meitiņ, uguņa plostu”, “Šķērsu dienu saule tek” un citas.
2002. gadā aptaujā par populārāko deju Latvijā dejotāji atzina J. Ērgļa horeografēto “Kreicburgas polku”.
2019. gadā tika nominēts Dejas balvai kategorijā “Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs”.
Nenoliedzami, J. Ērglis ir viens no vistalantīgākajiem šodienas latviešu skatuves dejas žanra horeogrāfiem. TDA “Zelta sietiņš” vadītāja Baiba Šteina kādā publikācijā Jāni Ērgli nosaukusi par “ar dievišķa jaunradītāja talantu apveltītu horeogrāfu”. J. Ērgļa profesionalitāte un vadītāja prasme ir pamatā tam, ka viņa darbības lauks ir ļoti daudzveidīgs – profesionāls dejotājs, horeogrāfs, talantīgs deju kolektīvu vadītājs, veiksmīga radoša personība, lielu deju uzvedumu autors, Deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs.
Pirmais Jāņa Ērgļa “lidojums” veikts, esot Valsts deju ansambļa “Daile” baletmeistara un mākslinieciskā vadītāja godā. Jā, tas ir augsts gods tai laikā itin jaunam horeogrāfam, turklāt nomainot šajā amatā Uldi Žagatu un vadot Latvijā vienīgo profesionālo skatuves deju ansambli.
Kopš 1998. gada, kad J. Ērglis sevi pierādīja kā XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII Deju svētku virsvadītājs un šo svētku ietvaros notiekošā deju koncertuzveduma “Solis laikā” mākslinieciskais vadītājs un baletmeistars, viņa radošās darbības laukā lielu vietu ieņem lieluzvedumu un horeogrāfisku uzvedumu radīšana. Pirmais no lieluzvedumiem bija “Kad uguns bija dievs” programmā “Solis laikā”. J. Ērglis ir arī Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” (2001) deju lieluzveduma “Viena saule, viena zeme” virsvadītājs un šo svētku deju uzveduma “Četri meti” mākslinieciskais vadītājs un sadaļas “Lieldienu rītā sarkana saule” baletmeistars.
Par lielu radošu veiksmi un uzdrīkstēšanos, novitāti un savā ziņā “revolūciju” deju svētku lieluzvedumu veidošanā uzskatāma XIII Deju svētku (2003) lieluzveduma “Mana pasaule” radītā koncepcija (sadarbībā ar horeogrāfu Jāni Purviņu, latviešu rakstu zīmju koncepcijas autoru Valdi Celmu un režisori Māru Ķimeli). Deju svētku lieluzvedums “Mana pasaule” pirmoreiz tika veidots kā vienots dramaturģisks uzvedums – īpaši lieluzvedumam tika veidots deju repertuārs, latvju rakstu koncepcija tika īstenota laukuma deju zīmējumos. Kā šo svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs Jānis Ērglis atkārtoti apliecināja prasmi strādāt ar lielu dejotāju skaitu.
Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa tandēms ir produktīvs un pierādījis savu ilglaicību un rezultativitāti. Var tikai minēt, kāda loma šajā savienībā ir katram horeogrāfam. Iespējams, ka Purviņš drīzāk ir koncepcijas izdomātājs (proti, prāts), bet Ērglis – tās mākslinieciskais vizionārs (proti, dvēsele). Bet mākslas darba radošo procesu var zināt tikai paši tā īstenotāji.
Par Jāņa Ērgļa veikumu deju svētku ilgtspējas un pārmantojamības veicināšanā liecina tas, ka viņš ir bijis arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs .
Būdams Limbažu deju apriņķa un Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītājs, J. Ērglis rīkojis ne tikai novada deju vadītāju profesionālās pilnveides seminārus, veidojis repertuāru, bet pievērsies jaunu pedagogu tālākizglītībai un iesaistei profesionālajā darbā, tādējādi nodrošinot secīgu paaudžu maiņu.
Idejas jaundarbiem mākslinieks smeļas mūzikas materiālos, latviešu folkloras tradīcijās, kā arī sadzīviskos momentos, tās ir dinamiskas, melodiskas, emocionālas, visbiežāk dzīvespriecīgas, taču tajās netrūkst arī dramatiskas un elēģiskas nots. Gandrīz vienmēr dejām ir savs stāsts.
Jāņa Ērgļa dejas ir viegli dejot, jo tās precīzi ataino mūzikas raksturu, un liekas, ka dejojot tu izdziedi mūziku. Horeogrāfiskā tēla paspilgtināšanai autors nereti dejai sacer sižetu. Kā sižeta nesēji horeogrāfijās bieži tiek izmantoti deju solisti, pārējai dejotāju grupai pildot fona vai kordebaleta lomu. Jau kopš VDA “Daile” laikiem J. Ērglim patīk dejas stāstu veidot izvērstu un daudzplākšņainu, sacerot deju izrādes un uzvedumus. Sava laika novitāte bija viņa radītie folkbaleti. Kā īpaši populāru un daudzās pasaules malās izdejotu jāmin viņa puišu deju “Es izjāju prūšu zemi”. Tāpat arī visu vecumu dejotāji ir iemīļojuši Jāņa Ērgļa “Govju kazaku”, “Jūrmalnieku”, “Kreicburgas polku” un vēl daudzas citas dejas, kas nepazūd no jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu repertuāra. Viņš radījis dejas arī bērnu deju kolektīviem.
Jānis Ērglis: “Var teikt, ka pamanu dažādās situācijās interesantus soļus un kustības. Piemēram, jaunībā bija ļoti interesanti vērot cilvēkus ballītēs. Neslēpšu, ka daudzi soļu virknējumi “atnākuši”, novērojot cilvēkus, un pēc tam tos pārdomājot profesionālākā griezumā. Lai gan tagad lielākoties balstos pieredzē un zināšanās, radošie novērojumi turpinās, bez tiem nevar.” /Deja ir mūsu tautas brīnums. Valmiera.lv. 21.04.2017./
Avoti:
https://dziesmusvetki.lndb.lv
https://lv.wikipedia.org
I. Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003. V/a Tautas mākslas centrs, 2007
Brigita Čikste
2021. gada janvāris