19.06.1923. Kazdangas pagastā–31.08.2002.Liepājā
Baletdejotājs, horeogrāfs, lībiešu un ventiņu horeogrāfiskās folkloras pētnieks un apkopotājs.
Dejas mākslu apguvis pie Liepājas baleta studijas dibinātāja Alberta Kozlovska. Dejojis Liepājas Operā (1943–1950) un Muzikālās komēdijas teātrī (1950–1951). Alfrēds Rūja Ventspilī vadīja tautas deju kolektīvus gan Arodbiedrību klubā, gan zvejnieku kolhozā “Sarkanā bāka”, kur Rūjam tika ieteikts izmantot lībiešu tautas mūzikas materiālus. Par to stāsta koncertmeistars un komponists Dzintars Kļaviņš: “Viņējā darbavietā tad arī dzima doma, ka ventspilnieku pienākums būtu rūpēties arī par tolaik pagalam aizmirstajiem Ziemeļkursas pamatiedzīvotājiem – lībiešiem” (Kļaviņš, 2001).
- gadā kopā ar Kārli Tenni un Dzintaru Kļaviņu Alfrēds Rūja aizsāk lībiešu un ventiņu mūzikas un horeogrāfijas folkloras apzināšanu un vākšanu. Sākotnēji Rūja vērsās pie Ventspils novadpētniecības muzeja darbiniekiem, iegūstot informāciju par dziesmām, tērpiem un lībiešu valodu. Diemžēl ziņu par dejām muzejā nebija nemaz. Muzeja direktors Andrejs Šulcs iepazīstināja Rūju ar muzeja zinātnisko līdzstrādnieku lībiešu jautājumos Mārtiņu Lepsti, kurš pēc tautības bija lībietis un daudzus gadus nodzīvojis Kolkā un Mazirbē, kur strādājis par lībiešu valodas skolotāju. Par spīti tam. ka Mārtiņam Lepstem tolaik bija jau 74 gadi, viņš pats devās pie jūrmalas ciemos dzīvojošajiem lībiešiem, lai uzzinātu vairāk par lībiešu tradicionālajām dejām. Atgriežoties viņš atveda Rūjam triju deju horeogrāfijas aprakstus un informāciju, ka Ventspilī dzīvo tolaik jau 72 gadus vecais muzikants Fricis Bīleskalns, kurš agrāk spēlējis dažādos lībiešu svētkos un godos un var daudz pastāstīt par lībiešu ieražām un dejām. Kādā no tikšanās reizēm Bīleskalns Rūjam nodziedāja pāris lībiešu deju melodijas, kuras tikšanās laikā pierakstīja tolaik Ventspils mūzikas skolas audzēknis Kārlis Tenne.
Republikāniskajā strādnieku un kalpotāju mākslinieciskās pašdarbības skatē, kura norisinājās 1956. gada janvārī, Rīgā tika parādītas divas ekspedīcijā dokumentētās lībiešu dejas – Sarabumbal (ragu bumbulis – uzgalis govs ragiem) un “Vana – valc”, kā arī “Ventiņu deja” – šī Alfrēda Rūjas horeogrāfija tika veidota uz iegūtā ventiņu deju materiāla pamata.
Uzsākto pētījumu un materiālu vākšanas rezultātā Arodbiedrību klubā tika nodibināts lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis (1956), kuram, tāpat kā deju kolektīvam, bija nepieciešams repertuārs, lai varētu piedalīties VI Vispasaules studentu un jauniešu festivālā Maskavā 1957. gadā. Tieši tā – meklējot iespējamo repertuāru ansamblim, aizsākās Kļaviņa un Rūjas interese par lībiešu tradicionālo kultūru. Dziesmu un deju apkopošana un dokumentēšana sākās tieši ar Rūjas vadīto Ventspils Arodbiedrību kluba deju kolektīvu. Dziesmu un deju ansamblī top uzvedums “Līvu zeme – dzintarzeme”. Ar šo uzvedumu ansamblis piedalās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā (1957). Dziesmu un deju ansambli A. Rūja kopā ar Dzintaru Kļaviņu vada līdz 1959. gadam, kad tas beidz pastāvēt.
- gada jaunrades deju skatē Alfrēds Rūja atrāda aizmirstās un gaismā celtās lībiešu un ventiņu dejas – “Ķistgalpolka”, “Sārabumbals”, “Surkadrilis”, kā arī paša veidotās – “Ventiņu deja”, “Līvzeme”. Tas Latvijas mērogā tiek atzīmēts kā iepriecinošs un nozīmīgs atklājums.
- Rūja bijis arī Ventspils rajona deju kolektīvu virsvadītājs, gatavojoties IV Deju svētkiem (1960.) 1960. gadā E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs izdod A. Rūjas sastādīto brošūru “Vāksim sava rajona etnogrāfisko deju materiālus”(16 lpp. apjomā).
- gadā Alfrēds Rūja pārceļas uz Čeļabinsku, kur piedalās Operas un baleta teātra baleta izrādēs gan kā dejotājs, gan raksturlomu tēlotājs. Lomas: hans Girejs Asafjeva “Bahčisarajas strūklaka”, feja Karabosa P. Čaikovska “Apburtā princese” u. c. 1983. gadā atgriežas dzimtajā Liepājā, tur nodzīvo atlikušo mūža daļu.
Alfrēda Rūjas horeogrāfijas un tautas deju apdares dejotas gan zonālajos, gan Republikas Deju svētkos:
“Līvzeme” – IV Deju svētkos (1960). Ar šo deju tiek atklāts Deju svētku koncerts “Dinamo” stadionā.
“Vecie zvejnieki” (“Zvejnieku deja”, “Veco zvejnieku deja”) – V Deju svētkos (1965).
“Sārabumbals” – IX, X Deju svētkos (1985. g. – izpilda apvienotie TDA, 1990. g. – novadu programmā “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem” Kurzemes deju kolektīvu uzvedumā), un Deju svētkos“Rīgai – 800” (2001)
“Ventiņu deja” – X Deju svētkos (1990.)
“Vana valtz” – XI Deju svētkos (1993. – Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē – dejo Kurzemes novada deju kolektīvi)
Avoti:
Ingrīda Saulīte. Deju svētki Latvijā. Skaitļi un fakti 1945–2003.V/a Tautas mākslas centrs, 2007
https://lv.wikipedia.org
Brigita Čikste
- gada janvāris