18.03.1925. Vārmes pagasta “Mailītēs”–08.06.2000. Saldū
Deju kolektīvu vadītāja, horeogrāfe, Saldus Tautas deju ansambļa “Kursa” ilggadēja vadītāja, Kurzemes novada deju kolektīvu virsvadītāja. Nopelniem bagātā kultūras darbiniece.
Velta Lodiņa: “Ja nebūtu dejas prieka, cilvēka dzīve zaudētu vienu no spožākajām krāsām. Dejā, tāpat kā mūzikā, savu izteiksmi atrod jūtas, ko grūti ietērpt vārdos. Dejā var paust ilgas, tā spēj izteikt skumjas, taču visvairāk tā mīl gaviles, prieku, atklāj dažādu tautu raksturus, liek iepazīt skaistumu un iemīlēt to.’’ /Zāle, V. 1975./
1925. gada 18. martā – dzimusi Vārmes pagasta “Mailītēs” jaunsaimnieku Anša un Marijas Grīnfeldu ģimenē.
Mācījusies Vārmes sešgadīgajā pamatskolā, Saldus pilsētas ģimnāzijā. Studējusi neklātienē Liepājas pedagoģiskajā skolā.
Darba gaitas sākusi Vārmes pamatskolā kā fizkultūras skolotāja un 1. klases audzinātāja. Tur arī sākusi vadīt Vārmes deju kolektīvu. Turpinājusi darbu Saldū kā pamatskolas klašu audzinātāja un fizkultūras skolotāja.
- g. – beigusi fiziskās audzināšanas skolotāju kursus Rīgā.
Sabiedriskā kārtā sāk vadīt deju kolektīvu Saldus kultūras namā.
1957. g. – aiziet no pedagoģiskā darba skolā un pievēršas tikai deju kolektīvu vadīšanai, vadot dažāda vecuma grupu deju kolektīvus Saldū.
Saldus rajona deju kolektīvu virsvadītāja III–VIII Deju svētkos (1955–1980).
Ap 50 latviešu jaunrades deju un tautas deju apdaru autore gan bērnu, gan jauniešu, gan senioru deju kolektīviem.
Jaunrades deju konkursos prēmētas dejas: “Andžiņš” (1973), “Maza, maza meitenīte” (1971), “Nebrauc tik dikti” (1973).
Deju svētkos dejotas Veltas Lodiņas dejas “Nebrauc tik dikti” (VII Deju svētki, 1975), “Andžiņš” (X Deju svētki, 1990; “Rīgai800”, 2001).
- g. – Nopelniem bagātās kultūras darbinieces Goda nosaukums.
Mirusi 2000. gada 8. jūnijā Saldū.
Plašāk:
Velta Lodiņa latviešu dejas vēsturē pazīstama kā spoža deju kolektīvu vadītāja, Saldus rajona deju kolektīvu virsvadītāja un horeogrāfe un TDA “Kursa” dibinātāja. Viņas iesāktās tradīcijas Saldū tiek turpinātas, un Saldus tiek dēvēts par vienu no “dejojošajiem” novadiem. Ievērojams ir Veltas Lodiņas jaunrades deju ieguldījums latviešu dejas horeogrāfijas vēsturē. Dejas veidotas dažādu paaudžu dejotājiem, daudzas no kurām izturējušas laika pārbaudi un tiek iestudētas vairākos lieluzvedumos, iekļautas Deju svētku programmās.
Velta Lodiņa dzimusi 1925. gada 18. martā Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta “Mailītēs”. Viņas vecāki ir Vārmes muižas bērni – Ansis un Marija Grīnfeldi. Tēvam kā Latvijas brīvības cīnītājam piešķīra 17 ha zemes no Vecvārmes atmatām. Tur arī aizritēja mazās Veltas dienas kopā ar brāli, vecākiem un vecmāmiņu. Kopš mazām dienām ganu gaitas rīta agrumā, dažādi lauku darbi, dārzs, pļava un tīrums bija Veltas ikdiena. Vēlāk kopīgiem spēkiem un, ražīgi strādājot, ģimene izveido savu jaunsaimniecību.
Septiņu gadu vecumā Velta sāk apmeklēt Vārmes sešgadīgās pamatskolas pirmo klasi. Un skolā sākas pirmās nodarbības. Fizkultūras, dziedāšanas un deju skolotājs mazo Veltu iesaista deju kolektīvā un korī. Vēlāk Veltas ceļš ved uz Saldus pilsētas ģimnāziju. Pabeigusi to, viņa atgriežas dzimtajā Vārmē, kur skolas direktors uzaicina Veltu Lodiņu strādāt par skolas fiziskās audzināšanas skolotāju un 1. klases audzinātāju. Lai padziļinātu zināšanas, Velta iestājas Liepājas pedagoģiskajā skolas neklātienes nodaļā. Pedagoģiskajā skolā cita starpā tiek mācīti dejas pamati. Skolas vadība lielu uzmanību pievērsa audzēkņu muzikālajai un estētiskajai audzināšanai, uzvedības kultūras veidošanai un jau sen sapņoja par sava deju kolektīva izveidi. Vadītājas loma tiek uzticēta Veltai Lodiņai. Šī bija pirmā un liktenīgā deju skolotājas pieredze turpmākās dzīves ceļa izvēlē. Pašai nācies būt gan kolektīva vadītājai, gan koncertmeistarei.
Divus gadus skolotāja vada Vārmes deju kolektīvu, pati būdama arī tā dejotāja. Darbs sokas un ir sirdij tuvs, taču plānus un ieceres pārtrauc valstī valdošā politiskā situācija. Dzimtās mājas “Mailītes” ierakstītas “kulaku” sarakstā… Veltu Lodiņu izsauc uz Kuldīgas Izglītības nodaļu, kur informē, ka “kulaku” bērni nedrīkst būt skolotāji un arī deju kolektīvu nav iespējams vadīt. Katrā gadījumā ne dzimtajā Vārmes pagastā. Neatlika nekas cits kā mainīt dzīvesvietu. Velta Lodiņa dodas uz Saldu, kur turpina strādāt par fizkultūras skolotāju un sākumskolas klases audzinātāju.
1949. gadā veiksmīgi tiek pabeigti fiziskās audzināšanas skolotāju kursi Rīgā. Tā kā Velta Lodiņa, vadot fizkultūras nodarbības, prot ieinteresēt un aizraut ar dažādām improvizētām deju kustībām un ritmikas vingrojumiem, tiek dota iespēja vadīt deju kolektīvu skolā un vēlāk arī Saldus kultūras namā. Papildus jau apgūtajam Velta apmeklē Tautas mākslas nama un Izglītības ministrijas rīkotos seminārus H. Sūnas, M. Lasmanes un A. Donasa vadībā, iegūstot bērnu deju kolektīvu un tautas deju kolektīvu vadītājas izglītību.
Deju skolotājas darbs tiek veikts sabiedriskā kārtā. Fanātiskā neatlaidība un darbaspējas ir pamats Saldus novada deju kolektīvu izveidei un attīstībai. Veidojas aizvien jauni kolektīvi, tai skaitā arī Veltas Lodiņas izlolotais Saldus kultūras nama deju kolektīvs, kurš vēlāk izveidojas par Tautas deju ansambli “Kursa”. 1957. gadā Velta Lodiņa aiziet no pedagoģiskā darba skolā un pievēršas tikai dejai un jaunradei. Viņas vadībā ir visi deju kolektīvi, sākot no pirmsskolas vecuma dejotājiem līdz senioru vecuma dejotājiem.
Pēckara periodā, atjaunojoties kultūras dzīves aktivitātēm un lielākajam kultūras dzīves notikumam – Dziesmu un deju svētkiem, to sagatavošanās procesam tiek piesaistīti aktīvākie un labākie deju kolektīvu vadītāji, uzticot tiem rajonu deju kolektīvu virsvadītāju pienākumus. Viena no pieredzes bagātākajām laikā no 1955. līdz 1980. gadam ir arī Velta Lodiņa. Šajā laikā viņa ir ne tikai Saldus rajona un pilsētas, bet arī Kurzemes zonas deju kolektīvu virsvadītāja. Tas uzliek papildu pienākumus sekot sekmīgai kolektīvu darbībai un mākslinieciskajai izaugsmei.
Izaudzināti deju skolotājas darba turpinātāji – 1981. gadā Tautas deju ansambļa “Kursa” vadību skolotāja nodod Agrim Sīlim un Agrim Levicam.
Jau mūža nogalē – 1990. gadā Veltas Lodiņas veikums tiek atzinīgi novērtēts. Tiek piešķirts Latvijas Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
Veltas Lodiņas aizraušanās ir aušana. Stellēs izausts ne viens vien deju raksts.
Veltas Lodiņas kā mākslinieces un pedagoģes darbību raksturo emocionalitāte, savdabība, rūpīga attieksme pret tautas kultūras mantojuma saglabāšanu, augstas prasības pret paveiktā darba kvalitāti. Skolotāja par darba galveno mērķi uzskata vispusīgi attīstītas personības veidošanu pakāpeniskā darbā. Velta Lodiņa panākusi katra pašdarbnieka vēlmi un tieksmi sevi pilnveidot. Vadot šo pilnveidošanās procesu, rosinājusi dejotāju māksliniecisko iztēli, veidojot koncertprogrammas ar tematisku ievirzi un papildinot repertuāru ar pašas veidotām orģinālhoreogrāfijām.
Ievērojams ir Veltas Lodiņas jaunrades deju ieguldījums latviešu dejas horeogrāfijas vēsturē. Izveidotas dejas dažādu vecumposmu dejotājiem – tautas deju apdares, jaunrades dejas, kopskaitā ap 50. Veidotas arī estrādes dejas un cittautu deju apdares.
2000. gada 8. jūnijā Skolotāja aiziet mūžībā, aiz sevis atstājot bagātu deju pūru, daudz talantīgu audzēkņu – horeogrāfi, Deju svētku virsvadītāju Guntu Skuju, horeogrāfi, Deju svētku virsvadītāju Zandu Mūrnieci un vairākos desmitos skaitāmus deju skolotājus un dejotājus, kuriem dejas mīlestību devusi Skolotāja Velta Lodiņa.
Avoti:
Santa Laurinoviča. Veltas Lodiņas ieguldījums dejas pedagoģijas attīstībā. Maģistra darbs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pedagoģijas fakultātē.
Brigita Čikste
2021. gada janvāris