’30 – Dejas zelta fonds

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņs Miļevskis – bungas un perkusijas, čelesta; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Undīne Balode – čells; Laila Zālīte – balss; Dita Kantore – balss; Una Kasatkina – balss; Dace Černišova – balss; Elīna Ose – balss; Inese Staņa – balss; Dagnija Tuča – balss; Agnese Lūka – balss; Kārlis Taube – balss; Matīss Tučs – balss; Edžus Voss – balss; Eduards Plankājs – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Klāvs Riepnieks – balss
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis

Tautas mūzika Jāņa Grigaļa apdarē

Deja 3 pāriem

Radusies ap 1933. gadu. Autors, 1933. gadā vācot deju folkloras materiālus ekspedīcijā Kurzemē un Zemgalē, sastopas ar tautas mūziku 3/8 taktsmērā, kas rosina veidot jaunu deju. Dejā veiksmīgi izmantots horeogrāfiskās folkloras pamatelements – trīssolis, dejojot pa vienam vai griežoties pāros. Pirmā zināmā horeogrāfija, kas veidota trim pāriem.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

II Deju svētki (1950); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); XI Deju svētki (1993); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
Latviešu tautas dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962.

Informācija par deju – Maģais dancis Download

“Zelta fonda orķestris” Kaspara Bārbala vadībā:
Mārtiņš Miļevskis – bungas un perkusijas; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Armands Ozols – tuba; Aivars Osītis – trompete; Dainis Tarasovs – mežrags; Raimonds Gulbis – fagots; Laila Zālīte – balss; Dita Kantore – balss; Una Kasatkina – balss; Elīna Ose – balss; Inese Staņa – balss; Dagnija Tuča – balss; Agnese Lūka – balss; Kārlis Taube – balss; Matīss Tučs – balss; Edžus Voss – balss; Eduards Plankājs – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Klāvs Riepnieks – balss
Aranžējis – Mārtiņš Miļevskis

Tautas mūzika Viļa Kokamegi apdarē

Deja neierobežotam pāru skaitam

Radusies ap 1936. gadu deju kopā ”Diždancis”, kura vadītājs ir Jēkabs Stumbris.

Viena no pirmajām jaundejām. Veidota kā partneru attiecības – vispirms dejas soļu veiklībā meitām izrādās puiši, pēc tam tās pašas soļu kombinācijas meitas parāda puišiem. Seko kopīga deja. Izmantoti latviešu dejām raksturīgie pamatsoļi – polka, galops un plaukstu sasitieni. Dejo pa apli vai pēc iestudētāja izvēles.

Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:

I Deju svētki (1948); II Deju svētki (1950); IV Deju svētki (1960); Padomju Latvijas skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki (1960), Padomju Latvijas skolu jaunatnes III dziesmu un deju svētki (1972); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972), Daugavpilī, Kuldīgā, Valmierā (1975), Jēkabpilī, Ogrē (1978), Limbažos, Gulbenē (1983); XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki (1990).

Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:

Latviešu tautas deju apdares. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1995;
X Latviešu Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
Latviešu tautas dejas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962;
J. Stumbris. Dejosim latviski. I burtnīca, izdevis Romāns Liepiņš, 1938.

Informācija par deju – Jautrais pāris Download