Ēriks Zeps – akordeons; Otto Trapāns – vijole; Viktors Veļičko – kontrabass; Mārtiņš Miļevskis – bungas un perkusijas, čelesta; Andis Klučnieks – flauta; Aldis Kolosovs – klarnete; Undīne Balode – čells; Kaspars Majors – trombons; Pēteris Endzelis – oboja; Dita Kantore – balss; Elīna Ose – balss; Dagnija Tuča – balss; Laura Leontjeva – balss; Matīss Tučs – balss; Kārlis Taube – balss; Edžus Voss – balss; Tomass Sergijevs – balss; Ričards Sergijevs – balss; Eduards Plankājs – balss
Instrumentālais aranžējums – Mārtiņš Miļevskis
Vokālais aranžējums – Laura Leontjeva
Emiļa Melngaiļa mūzika Raimonda Paula apdarē
Deja 12 pāriem
Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī “Liesma” 1988. gadā. 1992. gadā XII Rietumkrasta latviešu Dziesmu un deju svētku Jaunrades deju konkursā ASV ieguva galveno balvu.
Dejas horeogrāfisko leksiku veido skrējiena solis nelielā pietupienā un uz puspirkstiem, viegls, atsperīgs trīssolis, kāju piesitieni ar plaukstu sitieniem. Dejas savdabīgais raksturs veidojas skrējiena solī, mainot auguma stāvokli – paceļoties uz puspirkstiem ārējā aplī, pāros vai dārziņā un izpildot to nelielā pietupienā iekšējā dārziņā vai aplī. Deja ir ļoti dinamiska. Ar nelielu izteiksmes līdzekļiem skaitu tiek panākts plašuma efekts un oriģināla skatuves horeogrāfija. Katrs vadītājs var atrast dejā savam kolektīvam atbilstošu izpildījuma manieri. Deju ļoti veiksmīgi var izmantot svētku laukuma horeogrāfijām, nemainot oriģinālhoreogrāfiju.
Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:
XII Deju svētki (1998); Vidzemes novada Deju svētki (2011); XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).
Krājums, kurā atrodama informācija par deju:
- XII Deju svētki “Cik stūrīšu, tik rakstiņu”. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998.