Gunāra Ordelovska mūzika
Deja 16 pāriem
Pirmo reizi iestudēta Tautas deju ansamblī „Liesma” 1972. gadā. 1973. gadā Jaunrades deju konkursā iegūst 2. vietu. Dejai ir divas daļas: pirmā – lēni plūstoša, otrā – dzīvi enerģiska. Gan pirmajā, gan otrajā daļā izmantoti latviešu dejas pamatsoļi – teciņus un skrējiena polka kombinācijā ar šādu soli: vienu kāju piesit pie otras palecoties (cabriol). Dejas lielākā vērtība ir bagātīgi izmantotie latviešu dejām raksturīgie grupējumi, gan zīmējumi, gan talantīgi, loģiskā secībā veidoti pārgājieni no viena zīmējuma uz nākamo. Deju veido dārziņi, dubultie dārziņi, kolonas, četrstūra grupas un pāru maiņas tajās, mazās sudmaliņas u.c., kā arī grupējumi darbībā – spirāle, pāru vijas, apdejošana u.c. Dejai ir himnisks raksturs – autors pauž savu attieksmi pret Latviju. Tā ir veidota saskaņā ar enerģiski pacilājošo un dejisko muzikālo materiālu.
Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:
VII Deju svētki (1975); Zonālie Deju svētki Aizkrauklē, Madonā, Kuldīgā, Valmierā (1975); XVII Dziesmu svētki (1977); XVIII Dziesmu un VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Gulbenē (1983); Dziesmu un Deju svētki „Rīgai – 800” (2001).
Krājums, kurā atrodama informācija par deju:
- Latviešu jaunrades dejas VI. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas nams, Zvaigzne, 1976.