Tautas mūzika Anatola Liepiņa un Gunāra Ordelovska apdarē
Deja 12 vai 16 pāriem un solo pārim
Deja radusies 1947. gadā, kad Helēna Tangijeva-Birzniece iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu “Laima” ar Anatola Liepiņa mūziku. 1955. gadā Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā “Gatves deju” izpildīja Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama deju kolektīvs Zinaīdas Samas vadībā. No tautā pazīstamās dejas izmantots novietojums gatvē un solo pāra dejošana cauri gatvēm, tiek izmantots trejdeksnis. Soļi – gājiena solis uz puspēdām, pieliciena solis. Kā jauns solis uzskatāms sānsolis. Uzmanību piesaista savdabīgie dejotāju grupējumi un pārejas no viena zīmējumā citā. Gadu gaitā deja ar savu izvērsto horeogrāfiju un majestātiskumu kļuvusi par kolektīvu vizītkarti gan pašu mājās, gan viesojoties ārpus Latvijas. Deju izpildījuši: Latvijas PSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (1954); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Sakta” (1958); Latvijas PSR Valsts deju ansamblis “Daile” (1968 – 1997).
Nozīmīgākie pasākumi, kuros deja izpildīta:
Anatola Liepiņa balets “Laima” (no 1947); Latviešu literatūras un mākslas dekāde Maskavā (1955); VI Deju svētki (1970); Zonālie Deju svētki Cēsīs (1972); Tautas deju ansambļu koncerts (1977); Zonālie Deju svētki Liepājā, Kuldīgā (1978); VIII Deju svētki (1980); Zonālie Deju svētki Jēkabpilī, Kuldīgā (1988); X Deju svētki (1990); XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, koncerts “Deju svētkiem – 60” (2008); XXVI Vispārējie latvieši dziesmu un XVI Deju svētki, koncerts “Vēl simts gadu dejai” (2018).
Krājumi, kuros atrodama informācija par deju:
- X Deju svētki. Rīga: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1990;
- Latviešu jaunrades dejas. Rīga: Liesma, 1965.